Piektdiena. 5/02/2010
Varētu teikt, ka pirmā nedēļa diezgan veiksmīgi ir noslēgusies – skolā jau nu noteikti.
Bet šorīt bija ļoti smieklīgi. No rīta atkal lekcija 8os jau sākas, tātad 7:25 man ir autobuss uz centru. Vakardien bija ļoti grūti no rīta lekcijā, jo visu laiku nāca miegs... tātad, es jau baigā gudriniece, šādu situāciju šodien nepieļaušu un kafijas automātā, kas ir koju pirmajā stāvā, pirms iešanas uz autobusu, nopirkšu krūzīti kafijas. Sacīts – darīts! Paņēmu latti... 40 centi – nav nemaz tik daudz. Skatos, ou jē, baigās foršās putas virspusē, izmaisu cukuru un dodos uz pieturu, bet pa ceļam skatos – baigi baltā man tā kafija...pagaršoju. Jēej, tā ir nevis kafija, bet TIKAI PIENS!!! Pareiz, latte itāļu valodā nozīmē piens...super. Tad nu modinošās kafijas vietā man no rīta bija silts, iemidzinošs piens ar cukuru!!! :)
Pieturā satiku to pašu onku, ko vakar... vispār arī pilsētas centrā jau sāku redzēt iepriekš redzētus cilvēkus, arī tos, kurus zinu, ka tie ir no erasmus. Mēs tur visi tā kopā pa centru apgrozāmies. Lekcija jau atkal, protams, nesākās laikā – 8:15 ir normāls laiks, kad sākties lekcijai, kas sākas 8os...nja. Itālija. Šodien bija diezgan interesanti, jo mums stāstīja par visiem 20 Itālijas reģioniem, katram nosauca slavenākās pilsētas, kultūras un virtuves iezīmes, nedaudz vēstures un tā, viss, protams, itāliski, bet kopējo iespaidu guvu. 20 min pirms lekcijas beigām katram bija jānosauc kādas 3 vai 4 lietas, ar ko mūsu pilsēta vai galvaspilsēta ir slavena vai īpaša...labi, ka līdz manīm netika, jo vairāk par Art Noveau un Jūrmalu es izdomāt nevarēju...slavena Eiropā?! Eeem...sekstūrisms?? Nu nē, to jau nevienam nevar stāstīt...
Puisis un meitene no Polijas – Monika un Nauars (Nawar) mani informēja par lielo erasmus ballīti šovakar klubā Merilin (tur notiek lielākā daļa ballīšu) – piektdiena kā nekā un sarunājām tur arī satikties. Sestdien ir brauciens uz Asīzi (ekskursija), uz kuru bij iepriekš jāpierakstās, 14.februārī brauciens uz Venēcijas karnevālu, kam pieteikšanos, izrādās, esmu jau nokavējusi, pilns jau tur... nu, tā ir – ja ir daudz savas tautības pārstāvju, tad Tu arī uzzini par visu, kas notiek, bet, ja esi viens pats un tāpat kaut ko marinējies, tad neko arī nezini – tā mazliet ir ar mani. Bet uz ballīti es šovakar plānoju gan doties! Sākums ap 10tiem/11tiem, tagad tik jādomā kā atpakaļ tikt, jo autobusi reti kursē naktīs, turklāt manējais G1 noteikti ne...šeit man izpalīdzēja Sāra (istabas biedrene), parādīja ceļu pa taisno no centra uz kojām. Parādīja gan tikai kartē, bet sarunājām sazvanīties un naktī iet kopā mājās, jo viņa arī kaut kur šovakar ar savu draugu ies ballēties vai kaut kā tā. Tad nu šī lieta nokārtota...
Ā, par Nauaru un viņa vārdu šodien arī bija smieklīgi. Jā, ir šī diena smieklīga un jautra! Nauara vārdu poliski raksta Nawar, ko itāļi nespēj pareizi izrunāt, jo viņi saka to kā Nou one (neviens), bet Monika smejas par viņa vārdu un saka, ka tas ir No war (nav kara/nē karam). :)
Pēc lekcijas aizdevos uz Erasmus ofisu un noskaidroju par tiem ilgtermiņa itāļu valodas kursiem. Man iedeva pieteikuma lapu un apsolīja nekavējoties nosūtīt īstajai iestādei. Šodien ir pēdējā pieteikšanās un samaksāšanas diena, bet viņi teica, lai neuztraucos un kaut ko sāku darīt tikai tad, kad saņemšu uz e-pastu plašāku informāciju un ziņas par to – kur, cikos, kad utt. Tā arī daru – mēģinu nesatraukties. Biju vēl grāmatnīcā un nopirku angļu – itāļu vārdnīcu, jo tā ir vitāli nepieciešama un mazu kladīti, jo izveidoju par savu latviešu – itāļu vārdnīciņu, kur sarakstīju pilnīgi visus vārdiņus, ko mums māca, tā nu es vieglāk to visu varu iemācīties.
Atgriezos kojās un devāmies pusdienās...man tika paskaidrots, ka tas, ko ēdu, ir rīsi ar zivi (mazām zivtiņām), bet man jau nu izskatījās, ka tie divi gliemežvāki, kas ir manos rīsos nav nekas skaists. Ēdiens sastāvēja no rīsiem, kas sajaukti ar tomātu vai tamlīdzīgu mērci un tam visam klāt pievienotas/piejauktas mīdijas vai kas tamlīdzīgs un jā, manā šķīvī bija divi gliemežvāki...bet, ja nezin, ko ēd, tad liekas vairāk vai mazāk garšīgi! Par pusdienām šodien samaksāju 2 eur, bet tāaaaa pieēdos. Es tik nezinu, kāpēc man katru reizi ir cita cena...ja teorētiski ir iespējama tikai pilna un puscena. Mazliet jokaini, bet nu labi, 2 eur man noteikti ļoti labi der! :)
Tā kā ballīte sākas diezgan vēlu priekš manis, bet normāli priekš ballītes, bija doma pagulēt pa dienu un tad vakarā būtu foršāk, bet nekas nesanāca... ir jau 6 vakarā un doma par gulēšanu ir mazliet attālinājusies. Paņēmu kafiju lejā – automātā – tur izrādās ir 4 iespējamās lielās kafijas sadaļas – espresso, kafija bez kofeīna, miežu kafija (!!!) un dažādas šokolādes, to starpā arī mans šī rīta burvīgais dzēriens.... tad katra nodaļa sadalās kādos 5 iespējamos variantos. Visvairāk mani izbrīnīja miežu kafija...to viņi dodot bērniem – nu, kā pēc tam var nepierast pie kafijas un nekļūt par vienu no tautas, kas patērē visvairāk kafijas pasaulē?! Paņēmu bez kofeīna kafiju ar pienu, ja nu miega domiņas atgriežas... atkal 40 centi un krūzīte kafijas. Patiesībā tā ir glāzīte, turklāt tikai līdz pusei pilna ar trakoti rūgtu dzērienu un no piena ne miņas. Principā to var salīdzināt ar tādu kā šotiņu...tā arī pasniedzēja komentēja vienas meitenes klasē ienesto kafijas krūzīti – mēs itāļi kafiju nedzeram stundām ilgi. Čiks un viss!
Pagaidām tāda tā mana sestā diena ir... rīt droši vien kaut ko vairāk un super interesantu varēšu pastāstīt par ballīti... uz redzīti, mani mīļie!
Miss L.
Varētu teikt, ka pirmā nedēļa diezgan veiksmīgi ir noslēgusies – skolā jau nu noteikti.
Bet šorīt bija ļoti smieklīgi. No rīta atkal lekcija 8os jau sākas, tātad 7:25 man ir autobuss uz centru. Vakardien bija ļoti grūti no rīta lekcijā, jo visu laiku nāca miegs... tātad, es jau baigā gudriniece, šādu situāciju šodien nepieļaušu un kafijas automātā, kas ir koju pirmajā stāvā, pirms iešanas uz autobusu, nopirkšu krūzīti kafijas. Sacīts – darīts! Paņēmu latti... 40 centi – nav nemaz tik daudz. Skatos, ou jē, baigās foršās putas virspusē, izmaisu cukuru un dodos uz pieturu, bet pa ceļam skatos – baigi baltā man tā kafija...pagaršoju. Jēej, tā ir nevis kafija, bet TIKAI PIENS!!! Pareiz, latte itāļu valodā nozīmē piens...super. Tad nu modinošās kafijas vietā man no rīta bija silts, iemidzinošs piens ar cukuru!!! :)
Pieturā satiku to pašu onku, ko vakar... vispār arī pilsētas centrā jau sāku redzēt iepriekš redzētus cilvēkus, arī tos, kurus zinu, ka tie ir no erasmus. Mēs tur visi tā kopā pa centru apgrozāmies. Lekcija jau atkal, protams, nesākās laikā – 8:15 ir normāls laiks, kad sākties lekcijai, kas sākas 8os...nja. Itālija. Šodien bija diezgan interesanti, jo mums stāstīja par visiem 20 Itālijas reģioniem, katram nosauca slavenākās pilsētas, kultūras un virtuves iezīmes, nedaudz vēstures un tā, viss, protams, itāliski, bet kopējo iespaidu guvu. 20 min pirms lekcijas beigām katram bija jānosauc kādas 3 vai 4 lietas, ar ko mūsu pilsēta vai galvaspilsēta ir slavena vai īpaša...labi, ka līdz manīm netika, jo vairāk par Art Noveau un Jūrmalu es izdomāt nevarēju...slavena Eiropā?! Eeem...sekstūrisms?? Nu nē, to jau nevienam nevar stāstīt...
Puisis un meitene no Polijas – Monika un Nauars (Nawar) mani informēja par lielo erasmus ballīti šovakar klubā Merilin (tur notiek lielākā daļa ballīšu) – piektdiena kā nekā un sarunājām tur arī satikties. Sestdien ir brauciens uz Asīzi (ekskursija), uz kuru bij iepriekš jāpierakstās, 14.februārī brauciens uz Venēcijas karnevālu, kam pieteikšanos, izrādās, esmu jau nokavējusi, pilns jau tur... nu, tā ir – ja ir daudz savas tautības pārstāvju, tad Tu arī uzzini par visu, kas notiek, bet, ja esi viens pats un tāpat kaut ko marinējies, tad neko arī nezini – tā mazliet ir ar mani. Bet uz ballīti es šovakar plānoju gan doties! Sākums ap 10tiem/11tiem, tagad tik jādomā kā atpakaļ tikt, jo autobusi reti kursē naktīs, turklāt manējais G1 noteikti ne...šeit man izpalīdzēja Sāra (istabas biedrene), parādīja ceļu pa taisno no centra uz kojām. Parādīja gan tikai kartē, bet sarunājām sazvanīties un naktī iet kopā mājās, jo viņa arī kaut kur šovakar ar savu draugu ies ballēties vai kaut kā tā. Tad nu šī lieta nokārtota...
Ā, par Nauaru un viņa vārdu šodien arī bija smieklīgi. Jā, ir šī diena smieklīga un jautra! Nauara vārdu poliski raksta Nawar, ko itāļi nespēj pareizi izrunāt, jo viņi saka to kā Nou one (neviens), bet Monika smejas par viņa vārdu un saka, ka tas ir No war (nav kara/nē karam). :)
Pēc lekcijas aizdevos uz Erasmus ofisu un noskaidroju par tiem ilgtermiņa itāļu valodas kursiem. Man iedeva pieteikuma lapu un apsolīja nekavējoties nosūtīt īstajai iestādei. Šodien ir pēdējā pieteikšanās un samaksāšanas diena, bet viņi teica, lai neuztraucos un kaut ko sāku darīt tikai tad, kad saņemšu uz e-pastu plašāku informāciju un ziņas par to – kur, cikos, kad utt. Tā arī daru – mēģinu nesatraukties. Biju vēl grāmatnīcā un nopirku angļu – itāļu vārdnīcu, jo tā ir vitāli nepieciešama un mazu kladīti, jo izveidoju par savu latviešu – itāļu vārdnīciņu, kur sarakstīju pilnīgi visus vārdiņus, ko mums māca, tā nu es vieglāk to visu varu iemācīties.
Atgriezos kojās un devāmies pusdienās...man tika paskaidrots, ka tas, ko ēdu, ir rīsi ar zivi (mazām zivtiņām), bet man jau nu izskatījās, ka tie divi gliemežvāki, kas ir manos rīsos nav nekas skaists. Ēdiens sastāvēja no rīsiem, kas sajaukti ar tomātu vai tamlīdzīgu mērci un tam visam klāt pievienotas/piejauktas mīdijas vai kas tamlīdzīgs un jā, manā šķīvī bija divi gliemežvāki...bet, ja nezin, ko ēd, tad liekas vairāk vai mazāk garšīgi! Par pusdienām šodien samaksāju 2 eur, bet tāaaaa pieēdos. Es tik nezinu, kāpēc man katru reizi ir cita cena...ja teorētiski ir iespējama tikai pilna un puscena. Mazliet jokaini, bet nu labi, 2 eur man noteikti ļoti labi der! :)
Tā kā ballīte sākas diezgan vēlu priekš manis, bet normāli priekš ballītes, bija doma pagulēt pa dienu un tad vakarā būtu foršāk, bet nekas nesanāca... ir jau 6 vakarā un doma par gulēšanu ir mazliet attālinājusies. Paņēmu kafiju lejā – automātā – tur izrādās ir 4 iespējamās lielās kafijas sadaļas – espresso, kafija bez kofeīna, miežu kafija (!!!) un dažādas šokolādes, to starpā arī mans šī rīta burvīgais dzēriens.... tad katra nodaļa sadalās kādos 5 iespējamos variantos. Visvairāk mani izbrīnīja miežu kafija...to viņi dodot bērniem – nu, kā pēc tam var nepierast pie kafijas un nekļūt par vienu no tautas, kas patērē visvairāk kafijas pasaulē?! Paņēmu bez kofeīna kafiju ar pienu, ja nu miega domiņas atgriežas... atkal 40 centi un krūzīte kafijas. Patiesībā tā ir glāzīte, turklāt tikai līdz pusei pilna ar trakoti rūgtu dzērienu un no piena ne miņas. Principā to var salīdzināt ar tādu kā šotiņu...tā arī pasniedzēja komentēja vienas meitenes klasē ienesto kafijas krūzīti – mēs itāļi kafiju nedzeram stundām ilgi. Čiks un viss!
Pagaidām tāda tā mana sestā diena ir... rīt droši vien kaut ko vairāk un super interesantu varēšu pastāstīt par ballīti... uz redzīti, mani mīļie!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru