Eh...šodiena bija ļoti nogurdinoša.
Ir 16.februāris. Sveiciens visiem, kam vārda dienas un sumināti tie, kam dzimšanas diena šodien!
Īstenībā ļoti nāk miedziņš, bet tomēr gribas pastāstīt kā man šodien gāja...
Rīts, protams, ļoti agrs, jo 8os jau lekcijas sākas. Pirmo reizi no rīta (parastajā darbadienas rītā) parādījās „es ļoti negribu celties un gribu vēl ilgi gulēt” sajūta. Nu, ļoti taču labi, ka beidzot es skaidri zināju – ko gribu un ko negribu! (:
Lekcijas kā jau lekcijas – dažas interesantākas, dažas mazāk, bet jau 14:00 tās bija beigušās! Pēc tam biju gāju uz pieturu, lai aizbrauktu uz vakar noskatītu IperCoop veikalu, kas izskatījās tikpat liels kā lielais lielveikala IperCoop veikals, nospriedu, ka tur noteikti varēšu atrast jau ilgi kāroto segas pārvalku. Tā kā tas veikals tieši blakus vakardienas šokofabrikai, tad autobuss zināms un pieturas arī, tas tādu mazliet drošības sajūtiņu radīja un drošības sajūtiņa ir ļoti laba un ļoti vajadzīga! Laiks gan švammīgs, visu laiku līņā un vējš...šodien bija rudens. Jābrauc bija arī diezgan ilgi, bet ne tik ilgi kā uz tālo lielo lielveikalu...bet izrādījās, ka velts man tas brauciens bija, jo gultasveļas un nekā tamlīdzīga tur nebija. Maza skumja, bet pulkstens jau vēl tikai trīs. Braucu atpakaļ ar domu par otru lielveikalu – tālo/lielo. Jā, lielveikali viņiem te nav centrā, pat ne tuvu...centrā un tā tuvumā ir mazi veikaliņi, katrs ar savu īpašo specializāciju un atrašanās vietu, nē, tie nav vienkopus uz kādas īpašas ielas, tas neforši. Aizbraucu uz centru un, protams, pagātne atkārtojās – nācās man gaidīt lielveikalvirzienā braucošo autobusu 40 minūtes, jo iepriekšējais tikko kā aizbraucis. Man jau amats rokā, gāju uz to pašu kafejnīcu dzert tēju un mazliet sāku darbības vārdu locīšanu paeksperimentēt pierakstu kladē, laiks pagāja ātri, tēja bij garšīga, autobuss pienāca, es braucu 45min uz tālo/lielo Collestrada Paese veikalu. Tiku veiksmīgi galā ar pārliecību, ka te jau nu noteikti atradīšu pārvalku, bet še tev – nekā. Pārdošanā pārvalki tikai komplektos ar 2 spilvendrānām un palagu, kopā tas sastāda vismaz 30 eur. Nu nē, to man nevajag. Pārvalkam līdzīgi varēja būt vienīgi tādi kā lielāki palagi, ko paliek zem segas, sega nekož un ir labi, bet tie man īsti nepatīk pēc būtības, jo mūždien kaut kur pazūd vai nokrīt. Ai, neko tā arī prātīgu nenopirku, tikai jogurtu un ābolus. Vēl iegāju elektropreču veikalā, lai mēģinātu tikt pie kontakta pārveidotāja, jo tā ir diezgan liela nepieciešamība. Šobrīd, ja neizmantoju vannas istabas kontaktligzdu, tad man ir iespēja pieslēgties tikai vienam pārveidotājam (un jelkā darbināt kādu no manām elektroierīcēm), ja vien tur jau nav iesprausta sildierīce vai kas cits...tā lūk. To arī sakarīgi nemācēju atrast, jo nezinu savu kontaktu izmērus un neko...pārdevējs arī brīnījās, kāpēc neesmu ieradusies ar savu lādētāju, kuram tas štepselis galā, lai pamēģinātu vai vispār der.
Eh, tā nu neko nedabūjusi braucu atpakaļ uz centru. Centrā mans busiņš uz kojām bij jāgaida vismaz 20 min, tāpēc iekāpu citā, lai piemērotā pieturā izkāptu un noķertu savu busiņu, ko beigās neizdarīju, jo ārā pārāk nelāgs laiks. Ai, sanāca man 2 stundu laikā ar 3 autobusiem nokļūt kaut kā kojās.
Kā kojās, tā siltas zeķes kājās, jo līdz pat 20:30 pa āru un veikaliem biju dzīvojusies un sasalusi...tagad sajūta, ka esmu saaukstējusies ir mazliet stiprāka nekā no rīta. Vakariņas. Vienai pašai visa istabiņa, Sāra ir prom – viņas Andrea šodien dzimšanas diena, tad nu kaut kā tā...
Vakarā vēl izskrēju cauri visam internetam, pačekoju savu iespējamo lekciju sarakstu – pagaidām traki izskatās – no 9:30 – 18:00 gandrīz katru dienu!!! Vēl izdarīju ļoti labu darbiņu, izplānoju pa laikiem Marčika vilcienbraucienu no Romas lidostas, līdz manai stacijai pa vismazākajām naudiņām! Nosūtīju e-pastus visiem un dažiem gan par itāļu valodas kursiem, par kuriem man vēl nav atsūtīta atbilde, nu, tiem, kas līdz maijam iet, gan par savu lekciju grafiku, gan par GP starpieskaiti... un vispār... man nekas nav skaidrs ar tiem iesniegumiem un parakstiem par budžeta vietu ViA un tām pārmaksām, jo neviens man jau nedēļu neatbild!!! Kas jums tur Valmierā ar internetu (attieksmi) notiek?! (:
Ir tikai 11mit vakarā, bet es jau jūtos TIK nogurusi...
Labunakti, mani mīļie, līdz rītam!
Miss L.
Ir 16.februāris. Sveiciens visiem, kam vārda dienas un sumināti tie, kam dzimšanas diena šodien!
Īstenībā ļoti nāk miedziņš, bet tomēr gribas pastāstīt kā man šodien gāja...
Rīts, protams, ļoti agrs, jo 8os jau lekcijas sākas. Pirmo reizi no rīta (parastajā darbadienas rītā) parādījās „es ļoti negribu celties un gribu vēl ilgi gulēt” sajūta. Nu, ļoti taču labi, ka beidzot es skaidri zināju – ko gribu un ko negribu! (:
Lekcijas kā jau lekcijas – dažas interesantākas, dažas mazāk, bet jau 14:00 tās bija beigušās! Pēc tam biju gāju uz pieturu, lai aizbrauktu uz vakar noskatītu IperCoop veikalu, kas izskatījās tikpat liels kā lielais lielveikala IperCoop veikals, nospriedu, ka tur noteikti varēšu atrast jau ilgi kāroto segas pārvalku. Tā kā tas veikals tieši blakus vakardienas šokofabrikai, tad autobuss zināms un pieturas arī, tas tādu mazliet drošības sajūtiņu radīja un drošības sajūtiņa ir ļoti laba un ļoti vajadzīga! Laiks gan švammīgs, visu laiku līņā un vējš...šodien bija rudens. Jābrauc bija arī diezgan ilgi, bet ne tik ilgi kā uz tālo lielo lielveikalu...bet izrādījās, ka velts man tas brauciens bija, jo gultasveļas un nekā tamlīdzīga tur nebija. Maza skumja, bet pulkstens jau vēl tikai trīs. Braucu atpakaļ ar domu par otru lielveikalu – tālo/lielo. Jā, lielveikali viņiem te nav centrā, pat ne tuvu...centrā un tā tuvumā ir mazi veikaliņi, katrs ar savu īpašo specializāciju un atrašanās vietu, nē, tie nav vienkopus uz kādas īpašas ielas, tas neforši. Aizbraucu uz centru un, protams, pagātne atkārtojās – nācās man gaidīt lielveikalvirzienā braucošo autobusu 40 minūtes, jo iepriekšējais tikko kā aizbraucis. Man jau amats rokā, gāju uz to pašu kafejnīcu dzert tēju un mazliet sāku darbības vārdu locīšanu paeksperimentēt pierakstu kladē, laiks pagāja ātri, tēja bij garšīga, autobuss pienāca, es braucu 45min uz tālo/lielo Collestrada Paese veikalu. Tiku veiksmīgi galā ar pārliecību, ka te jau nu noteikti atradīšu pārvalku, bet še tev – nekā. Pārdošanā pārvalki tikai komplektos ar 2 spilvendrānām un palagu, kopā tas sastāda vismaz 30 eur. Nu nē, to man nevajag. Pārvalkam līdzīgi varēja būt vienīgi tādi kā lielāki palagi, ko paliek zem segas, sega nekož un ir labi, bet tie man īsti nepatīk pēc būtības, jo mūždien kaut kur pazūd vai nokrīt. Ai, neko tā arī prātīgu nenopirku, tikai jogurtu un ābolus. Vēl iegāju elektropreču veikalā, lai mēģinātu tikt pie kontakta pārveidotāja, jo tā ir diezgan liela nepieciešamība. Šobrīd, ja neizmantoju vannas istabas kontaktligzdu, tad man ir iespēja pieslēgties tikai vienam pārveidotājam (un jelkā darbināt kādu no manām elektroierīcēm), ja vien tur jau nav iesprausta sildierīce vai kas cits...tā lūk. To arī sakarīgi nemācēju atrast, jo nezinu savu kontaktu izmērus un neko...pārdevējs arī brīnījās, kāpēc neesmu ieradusies ar savu lādētāju, kuram tas štepselis galā, lai pamēģinātu vai vispār der.
Eh, tā nu neko nedabūjusi braucu atpakaļ uz centru. Centrā mans busiņš uz kojām bij jāgaida vismaz 20 min, tāpēc iekāpu citā, lai piemērotā pieturā izkāptu un noķertu savu busiņu, ko beigās neizdarīju, jo ārā pārāk nelāgs laiks. Ai, sanāca man 2 stundu laikā ar 3 autobusiem nokļūt kaut kā kojās.
Kā kojās, tā siltas zeķes kājās, jo līdz pat 20:30 pa āru un veikaliem biju dzīvojusies un sasalusi...tagad sajūta, ka esmu saaukstējusies ir mazliet stiprāka nekā no rīta. Vakariņas. Vienai pašai visa istabiņa, Sāra ir prom – viņas Andrea šodien dzimšanas diena, tad nu kaut kā tā...
Vakarā vēl izskrēju cauri visam internetam, pačekoju savu iespējamo lekciju sarakstu – pagaidām traki izskatās – no 9:30 – 18:00 gandrīz katru dienu!!! Vēl izdarīju ļoti labu darbiņu, izplānoju pa laikiem Marčika vilcienbraucienu no Romas lidostas, līdz manai stacijai pa vismazākajām naudiņām! Nosūtīju e-pastus visiem un dažiem gan par itāļu valodas kursiem, par kuriem man vēl nav atsūtīta atbilde, nu, tiem, kas līdz maijam iet, gan par savu lekciju grafiku, gan par GP starpieskaiti... un vispār... man nekas nav skaidrs ar tiem iesniegumiem un parakstiem par budžeta vietu ViA un tām pārmaksām, jo neviens man jau nedēļu neatbild!!! Kas jums tur Valmierā ar internetu (attieksmi) notiek?! (:
Ir tikai 11mit vakarā, bet es jau jūtos TIK nogurusi...
Labunakti, mani mīļie, līdz rītam!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru