29.diena. Svētdiena.
Šodien atkal mazliet esmu viena, bet ne vientuļa. Sāra vakar aizbrauca uz Terni vai kādu citu vietu ar Andrea brīvdienu ceļojumiņā...jauki.
Mana ēšanas karte ir zaudējusi derīgumu, tad nu izmantoju Sāras karti. Pirmdien iešu to lietu uz studentu dienestu noskaidrot!
Beidzot ir brīvs laiciņš, lai sakārtotu visādas bloga lietas, uzrakstīju par iepriekšējām dienām un tas jau sāk kļūt par pieradumu. Ja esmu kādu dienu izlaidusi, tad ir tā jocīgi, it kā kaut kas nepateikts un nepastāstīts, tik nezinu jau, cik šo visu izlasa, kam un cik ļoti tas ir svarīgi... man ir.
Šodien diena daudz vējaināka un drēgnāka nekā vakar, bet ir brīvdiena, ir miegs, cik ilgi gribās, ir labi.
Šodien kā gandrīz katru dienu – e-pastu sūtīšana gan latviešiem, kas man sākuši neatbildēt ilgāk kā itāļi, gan arī itāļiem... nu, tāda es esmu – vislaik trobelēju viņus ar saviem jautājumiem, nevaru vēl visu tik viegli uztvert kā viņi to dara. Man gan nav skaidrs, kā tie studenti, kam viss vienalga var komunicēt ar līdzīgajiem pasniedzējiem...ja ne par ko neuztraucas un ļauj visam noritēt savu gaitu?! Jokaini, priekš manis tikai, protams...
Rītdien Perudžā ierodas 640 ķīniešu, kas nu tik mācīsies itāļu valodu!!! Pasniedzējas jau mums sūrojās un šausminājās par tiem, kas nemāk pat latīņu burtus, kur nu vēl kaut ko pareizi izlasīt un izrunāt... Ar mums esot bijis vieglāk! (: Vēl pasniedzējas dodot tiem ķīniešiem itāļu vārdus – Paola, Maria, Tereza utt. – jo savukārt itāļiem viņu vārdus pagrūti izrunāt, smieklīgi diezgan. Bet kaut ko tādu jau biju dzirdējusi arī Latvijā, tikai no kā gan?
Ir sajūta, ka es jau tagad viņus visus redzu uz ielām vai arī vienkārši esmu sākusi pamanīt?! Trakums...
Nez kā ir dzīvot rasē vai nācijā, kur visiem ir viena vai vairākas vienādas, raksturīgas iezīmes - es domāju izskatā, piemēram, tumšas acis vai visiem melni mati, vai šķības acis, vai īss augums, vai kaut kas tāds....
Vakardien Perudžas galvenā iela kādu 500 metru garumā bija pilna ar jauniešiem, nezinu tikai kāpēc. Jau pa dienu ielās bija daudz cilvēku, bet vakarā viss pilns ar jauniešiem (15 - 25 g.v.), tā it kā kaut kāds gājiens vai festivāls notiktu! Un trakākais, ka viņi visi izskatās vairāk vai mazāk līdzīgi – gan meitenes, gan puiši staigā platās biksēs (treniņbiksēs vai nošļukušās džinsās), mati tumši un acis tāpat, lielas jakas un krāsainas, augstas kedas. Tāda mazliet Amerika...
Manas domas par braukšanu mājās ir mainījušās – no „ko, kāpēc?!” tās ir kļuvušas par „labi, kad?” ...tb par 13.martu, tik atpakaļ jātiek uz 16.martu... un ar AirBaltic tas ir 260 eur!!! +150 par valodas kursiem +150 par manām kojām +100 par Marčika dzīvošanos manās kojās... traks mēnesis tas marts būs! (:
4.nedēļa ir noslēgusies un vēl tikai 3 dienas...mmm. Forši!
Lai jums viss priecīgi!
Miss L.
Šodien atkal mazliet esmu viena, bet ne vientuļa. Sāra vakar aizbrauca uz Terni vai kādu citu vietu ar Andrea brīvdienu ceļojumiņā...jauki.
Mana ēšanas karte ir zaudējusi derīgumu, tad nu izmantoju Sāras karti. Pirmdien iešu to lietu uz studentu dienestu noskaidrot!
Beidzot ir brīvs laiciņš, lai sakārtotu visādas bloga lietas, uzrakstīju par iepriekšējām dienām un tas jau sāk kļūt par pieradumu. Ja esmu kādu dienu izlaidusi, tad ir tā jocīgi, it kā kaut kas nepateikts un nepastāstīts, tik nezinu jau, cik šo visu izlasa, kam un cik ļoti tas ir svarīgi... man ir.
Šodien diena daudz vējaināka un drēgnāka nekā vakar, bet ir brīvdiena, ir miegs, cik ilgi gribās, ir labi.
Šodien kā gandrīz katru dienu – e-pastu sūtīšana gan latviešiem, kas man sākuši neatbildēt ilgāk kā itāļi, gan arī itāļiem... nu, tāda es esmu – vislaik trobelēju viņus ar saviem jautājumiem, nevaru vēl visu tik viegli uztvert kā viņi to dara. Man gan nav skaidrs, kā tie studenti, kam viss vienalga var komunicēt ar līdzīgajiem pasniedzējiem...ja ne par ko neuztraucas un ļauj visam noritēt savu gaitu?! Jokaini, priekš manis tikai, protams...
Rītdien Perudžā ierodas 640 ķīniešu, kas nu tik mācīsies itāļu valodu!!! Pasniedzējas jau mums sūrojās un šausminājās par tiem, kas nemāk pat latīņu burtus, kur nu vēl kaut ko pareizi izlasīt un izrunāt... Ar mums esot bijis vieglāk! (: Vēl pasniedzējas dodot tiem ķīniešiem itāļu vārdus – Paola, Maria, Tereza utt. – jo savukārt itāļiem viņu vārdus pagrūti izrunāt, smieklīgi diezgan. Bet kaut ko tādu jau biju dzirdējusi arī Latvijā, tikai no kā gan?
Ir sajūta, ka es jau tagad viņus visus redzu uz ielām vai arī vienkārši esmu sākusi pamanīt?! Trakums...
Nez kā ir dzīvot rasē vai nācijā, kur visiem ir viena vai vairākas vienādas, raksturīgas iezīmes - es domāju izskatā, piemēram, tumšas acis vai visiem melni mati, vai šķības acis, vai īss augums, vai kaut kas tāds....
Vakardien Perudžas galvenā iela kādu 500 metru garumā bija pilna ar jauniešiem, nezinu tikai kāpēc. Jau pa dienu ielās bija daudz cilvēku, bet vakarā viss pilns ar jauniešiem (15 - 25 g.v.), tā it kā kaut kāds gājiens vai festivāls notiktu! Un trakākais, ka viņi visi izskatās vairāk vai mazāk līdzīgi – gan meitenes, gan puiši staigā platās biksēs (treniņbiksēs vai nošļukušās džinsās), mati tumši un acis tāpat, lielas jakas un krāsainas, augstas kedas. Tāda mazliet Amerika...
Manas domas par braukšanu mājās ir mainījušās – no „ko, kāpēc?!” tās ir kļuvušas par „labi, kad?” ...tb par 13.martu, tik atpakaļ jātiek uz 16.martu... un ar AirBaltic tas ir 260 eur!!! +150 par valodas kursiem +150 par manām kojām +100 par Marčika dzīvošanos manās kojās... traks mēnesis tas marts būs! (:
4.nedēļa ir noslēgusies un vēl tikai 3 dienas...mmm. Forši!
Lai jums viss priecīgi!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru