10.diena
9/02/2010
Otrdiena.
2/2
(2diena/2 nedēļā)
Šodien Marčikam dzimšansdiena, jēee, jēe, jēee!!! Un kaut kā šodien viss forši iet!
Ghrrr... es ēdu TIK garšīgus cepumus tagad – Bahlsen Choso Leibniz al latte...mmm, laikam vācu un nav itāļu, bet ir riktīg labi!
Jau no rīta viss iesākās ļoti labi. Neņemu vērā to, ka bija jāceļas 6:30, jo tik un tā nebija ļoti grūti pamosties un piecelties. 7os gāju lejā runāt ar Baldi par Marčika iespējamo ciemošanos no 3.-11.martam (8dienas) un tieši satiku Baldi (galvenais koju onkulis), biju jau uz lapiņas uzrakstījusi, ko man viņam vajag teikt...bet viņš pats izlasīja un kaut kas tajā viņu ļoti iepriecināja un pat mazliet uzjautrināja, viņš tikai teica, lai februāra beigās atnākot un viņš uzrakstīs atļauju viņam te palikt, turklāt par katru nakti 10 eur...nja. Atļāva!!! Tas bija ļoti labs rīta un dienas sākums. Turpinājumā vēl mazliet sekoja reiboņi, kas uz dienas otru pusi jau ir pilnībā izzuduši. Arī tas krietni priecē!
Vēl viena forša ziņa - ierotēju budžetā, man tikai esot jāaiziet parakstīt dokumenti par studiju maksas pārmaksu...ko es PROTAMS, izdarīšu... vai arī jāiesniedz iesniegums. Izrādās Zane ir no kursa aizgājusi un parādījās viena brīva budžeta vieta. Rezultātā manas un Annas vidējās svērtās atzīmes ir vienādas – budžetu piešķīra abām. Nu, burvīgi!
Uzreiz pēc lekcijām, kas šodien bija no 8:00-14:00, gandrīz kā īstā skolas dienā, devos satikt savu Itālijas studiju koordinatori – prof. Elviru Lussanu (diezgan biedējošs vārds), pirms tam apskatīju viņas CV un kur tik nav bijusi un ko tik nav darījusi...traki – gan Kambodžā, gan Maskavā, izrādās, viņai 68 gadi. Mēģināju ar e-pasta starpniecību ar viņu sarunāt tikšanos, viņa atbildēja, lai nāku 9.februārī, bet kas to zina – cikos. Lekcijas beidzās tikai 2os, domāju, ka būšu visu nokavējusi, jo, piemēram, erasmus ofiss strādā no 11-13tiem gandrīz katru dienu, jauki, 2 stundas dienā darba diena... kas to zina, cik ilgi strādā tāda profesore?! Tad nu aizdevos un biju tur nedaudz pāri 2iem, izrādās visai fakultātei līdz 14:45 pusdienu pārtraukums. Ok, sagaidīju viņu, bet viņa pat man virsū neskatījās! Es sajutos vnk draņķīgi...es tač neko sliktu neesmu nodarījusi...tad viņa man kaut ko itāliski un beigās, kad pateicu, ka neko no viņas teiktā nesaprotu, viņa kaut ko par citiem studentiem, par dokumentiem un par daudz darba man pateica angliski. Un vispār! – viņas pieņemšanas stundas esot no 16-18! Nu jau, nu jau.. kā tad es to varēju zināt?! Ai, gāju prom, lai gan galīgi nebija ko darīt un arī visā pilsētā daudz kas slēgts, jo no 13 – 16:00 ir pusdienas. Tāpat aizgāju uz centru, pastaigāju, iepirku šitos garšīgos vāciešu cepumus, nokopēju lapas. Ak, jā, par lapām... Šorīt atkal bija lekcija lingua italiana, ko vada tā pati profesore, kas to dārgo mācību grāmatu sarakstījusi... šoreiz vairs lapas pa brīvu izkopētas no grāmatas nedeva. Vispār nedeva. Tieši pirms lekcijas ar čehieti no grupas spriedām par grāmatas pirkšanas lietderību. Tā, izskatījās, ka tomēr pa tiem 22 eur būs jāpērk, bet valodu grāmatas parasti nekādas lētās neesot... ou well. Šo jautājumu atrisināja Monika, jo viņai grāmatas nebija, toties kāda viņas draudzene esot priekš viņas pa 1,50 eur visu grāmatu sakopējusi, tad nu pēc visām lekcijām, paņēmu no viņas to sakopēto grāmatu, aizdevos uz FotoCopia bodīti, kur bij visādas kancelejas preces un arī milzu kopēšana, un nokopēju visu par aptuveni 2 eur!!!
Pēc visām kopēšanām un pastaigām, atgriezos pie savas īgnās profesores/koordinatores un tagad jau viņa smaidīja (bija 15:55, pat vēl nebija pieņemšanas laiks!) un visu man lieliski paskaidroja skaidrā lauzītā angļu valodā ar itāļu akcentiem. Galvenais, ko gribēju noskaidrot, bija – kas notiks, ja man mācības sākas jau 22.februārī, bet es uz tām reāli tieku tikai pēc 26.febr.,jo man tie valodu kursi tik ilgi un nedrīkstu tos izlaist, bet tas viss un arī par konkrētiem kursiem, kurus apgūšu, man ir jādodas pa tiešo uz Asīzi, kur arī atrodas mana tūrisma fakultāte un kur visas lekcijas notiks...tur man arī visu sīki un smalki pastāstīšot un izskaidrošot. Jābrauc no rīta, darba dienā. Nja, no rītiem man katru dienu tās it.val. lekcijas. Lai nu kā, tam man vēl ir laiks un to es vēl izdarīšu! Tik, ja man katru dienu uz turieni jābrauc, atkal kāda mēnešbiļete jāmeklē, bet tas jau vēlāk.
Tā, lūk... atgriezos atpakaļ kojās un radās doma par pusdien/vakariņām, bet jāgaida vēl pusotra stunda, līdz tās vispār tiks pasniegtas...
Garšīgi cepumiņi, mm! Tagad vēl tikai tējiņu un būs pat varbūt jau silti. (ārā +6’C, bet sajūta it kā...nezinu, bet vairāk)
Ah jā, par bildēm. Pagaidām neko īpaši daudz neesmu sabildējusi, bet - kas ir, tas ir un tas ir te!
Miss L.
9/02/2010
Otrdiena.
2/2
(2diena/2 nedēļā)
Šodien Marčikam dzimšansdiena, jēee, jēe, jēee!!! Un kaut kā šodien viss forši iet!
Ghrrr... es ēdu TIK garšīgus cepumus tagad – Bahlsen Choso Leibniz al latte...mmm, laikam vācu un nav itāļu, bet ir riktīg labi!
Jau no rīta viss iesākās ļoti labi. Neņemu vērā to, ka bija jāceļas 6:30, jo tik un tā nebija ļoti grūti pamosties un piecelties. 7os gāju lejā runāt ar Baldi par Marčika iespējamo ciemošanos no 3.-11.martam (8dienas) un tieši satiku Baldi (galvenais koju onkulis), biju jau uz lapiņas uzrakstījusi, ko man viņam vajag teikt...bet viņš pats izlasīja un kaut kas tajā viņu ļoti iepriecināja un pat mazliet uzjautrināja, viņš tikai teica, lai februāra beigās atnākot un viņš uzrakstīs atļauju viņam te palikt, turklāt par katru nakti 10 eur...nja. Atļāva!!! Tas bija ļoti labs rīta un dienas sākums. Turpinājumā vēl mazliet sekoja reiboņi, kas uz dienas otru pusi jau ir pilnībā izzuduši. Arī tas krietni priecē!
Vēl viena forša ziņa - ierotēju budžetā, man tikai esot jāaiziet parakstīt dokumenti par studiju maksas pārmaksu...ko es PROTAMS, izdarīšu... vai arī jāiesniedz iesniegums. Izrādās Zane ir no kursa aizgājusi un parādījās viena brīva budžeta vieta. Rezultātā manas un Annas vidējās svērtās atzīmes ir vienādas – budžetu piešķīra abām. Nu, burvīgi!
Uzreiz pēc lekcijām, kas šodien bija no 8:00-14:00, gandrīz kā īstā skolas dienā, devos satikt savu Itālijas studiju koordinatori – prof. Elviru Lussanu (diezgan biedējošs vārds), pirms tam apskatīju viņas CV un kur tik nav bijusi un ko tik nav darījusi...traki – gan Kambodžā, gan Maskavā, izrādās, viņai 68 gadi. Mēģināju ar e-pasta starpniecību ar viņu sarunāt tikšanos, viņa atbildēja, lai nāku 9.februārī, bet kas to zina – cikos. Lekcijas beidzās tikai 2os, domāju, ka būšu visu nokavējusi, jo, piemēram, erasmus ofiss strādā no 11-13tiem gandrīz katru dienu, jauki, 2 stundas dienā darba diena... kas to zina, cik ilgi strādā tāda profesore?! Tad nu aizdevos un biju tur nedaudz pāri 2iem, izrādās visai fakultātei līdz 14:45 pusdienu pārtraukums. Ok, sagaidīju viņu, bet viņa pat man virsū neskatījās! Es sajutos vnk draņķīgi...es tač neko sliktu neesmu nodarījusi...tad viņa man kaut ko itāliski un beigās, kad pateicu, ka neko no viņas teiktā nesaprotu, viņa kaut ko par citiem studentiem, par dokumentiem un par daudz darba man pateica angliski. Un vispār! – viņas pieņemšanas stundas esot no 16-18! Nu jau, nu jau.. kā tad es to varēju zināt?! Ai, gāju prom, lai gan galīgi nebija ko darīt un arī visā pilsētā daudz kas slēgts, jo no 13 – 16:00 ir pusdienas. Tāpat aizgāju uz centru, pastaigāju, iepirku šitos garšīgos vāciešu cepumus, nokopēju lapas. Ak, jā, par lapām... Šorīt atkal bija lekcija lingua italiana, ko vada tā pati profesore, kas to dārgo mācību grāmatu sarakstījusi... šoreiz vairs lapas pa brīvu izkopētas no grāmatas nedeva. Vispār nedeva. Tieši pirms lekcijas ar čehieti no grupas spriedām par grāmatas pirkšanas lietderību. Tā, izskatījās, ka tomēr pa tiem 22 eur būs jāpērk, bet valodu grāmatas parasti nekādas lētās neesot... ou well. Šo jautājumu atrisināja Monika, jo viņai grāmatas nebija, toties kāda viņas draudzene esot priekš viņas pa 1,50 eur visu grāmatu sakopējusi, tad nu pēc visām lekcijām, paņēmu no viņas to sakopēto grāmatu, aizdevos uz FotoCopia bodīti, kur bij visādas kancelejas preces un arī milzu kopēšana, un nokopēju visu par aptuveni 2 eur!!!
Pēc visām kopēšanām un pastaigām, atgriezos pie savas īgnās profesores/koordinatores un tagad jau viņa smaidīja (bija 15:55, pat vēl nebija pieņemšanas laiks!) un visu man lieliski paskaidroja skaidrā lauzītā angļu valodā ar itāļu akcentiem. Galvenais, ko gribēju noskaidrot, bija – kas notiks, ja man mācības sākas jau 22.februārī, bet es uz tām reāli tieku tikai pēc 26.febr.,jo man tie valodu kursi tik ilgi un nedrīkstu tos izlaist, bet tas viss un arī par konkrētiem kursiem, kurus apgūšu, man ir jādodas pa tiešo uz Asīzi, kur arī atrodas mana tūrisma fakultāte un kur visas lekcijas notiks...tur man arī visu sīki un smalki pastāstīšot un izskaidrošot. Jābrauc no rīta, darba dienā. Nja, no rītiem man katru dienu tās it.val. lekcijas. Lai nu kā, tam man vēl ir laiks un to es vēl izdarīšu! Tik, ja man katru dienu uz turieni jābrauc, atkal kāda mēnešbiļete jāmeklē, bet tas jau vēlāk.
Tā, lūk... atgriezos atpakaļ kojās un radās doma par pusdien/vakariņām, bet jāgaida vēl pusotra stunda, līdz tās vispār tiks pasniegtas...
Garšīgi cepumiņi, mm! Tagad vēl tikai tējiņu un būs pat varbūt jau silti. (ārā +6’C, bet sajūta it kā...nezinu, bet vairāk)
Ah jā, par bildēm. Pagaidām neko īpaši daudz neesmu sabildējusi, bet - kas ir, tas ir un tas ir te!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru