3.nedēļas iesākums – 16.diena. 15.februāris.
Lekcijas sākas tikai 10:00, tāpēc pēc trakās vakardienas varēju forši pagulēt! Lekcijas kā jau lekcijas, tikai šodien pasniedzēja (proffesoressa) sāka mācīt kaut kādus trakus darbības vārdu laikus, kas man jau angļu valodu mācoties īpaši nepatika, arī kursa biedri īsti labi izskaidrot to angliski nemācēja, tāpēc būs jāpamācās no itāļu gramatikas grāmatas, kas man ir latviski... Pēc lekcijām, kas beidzās vienos, gājām uz centra studentu ēdnīcu, to pašu, kas ir vislabākā, paēdām šoreiz visi kopā, ar kursabiedriem un šoreiz „gribas būt vienai pašai” sajūta bija diezgan pazudusi. Jā, ir forši pusdienot ar pazīstamiem un patīkamiem cilvēkiem!
Pēc tam bija palikusi vēl kāda pusstunda un gājām atpakaļ uz skolu, jo šodien ar itāļu kultūras pasniedzēju, ar kuru pagājušonedēļ pa vecpilsētu staigājām, dodamies ekskursijā uz Perugina šokolādes fabriku. Tad nu divas grupas kopā – abas iesācēju – sakāpām parastajā pilsētas autobusā 2 pasniedzēju vadībā un pusstundu braucām krietni saspiedušies autobusiņā līdz šokolādes fabrikai. Perugina šokolāde ir ļoti populāra visā pasaulē ar tādām koņčiņām, kurām lazdu riekstiņš vidū un pie katras klāt kāds labs vēlējums vai teiciens (līdzīgi kā laimes cepumiņiem). Traki dārgas gan 23.00 eur/kg un saucas Baci, kas nozīmē skūpsts. Iesākumā jau pie ieejas dabūjām saēsties šokolādi cik vien gribējās, pēc tam mūs aizveda uz prezentāciju zāli, kur parādīja īstu (milzīgu) kakao pāksti, pēc tam noskatījāmies filmu par kakao pārtapšanu par šokolādi, marmelādi un kakao. Diezgan interesanti procesi. Pēc tam arī par tiem procesiem, kas notiek, kad šokolādes masa kļūst par papīrītī ietītu supergaršīgu koņčiņu. Pēc filmas noskatīšanās gājām uz šokolādes muzeju, kur visādus vecos šoko aparātus var apskatīt, visādus senus iepakojumus, tad mums uz ekrāniem parādīja visādas vecas reklāmas, diezgan disko un smieklīgas. Pēc tam jau gājām uz pašu reālo ražotni...it kā no pusotrā stāva caur stiklu varējām mazliet apskatīt ražošanas procesu un pusmehānisku ietīšanas procesu, kā var šokolādes olas uzcīnīt un tā...fotogrāfēt gan nedrīkstēja, to par spiegošanu var noturēt. Diezgan konvejerisks darbiņš, bet ļoti jauki tur smaržoja un visi pēc tam tādi laimīgi iznācām – endorfīni, laimes hormoni virmoja gaisā! (: Pēc tam atkal muzeju, kur tapa grupas kopbilde, uz šokolādi par brīvu un tad jau iefīrēja veikaliņā, kur to visu redzēto var nopirkt...cenas zemākas nekā pilsētas lielveikalos, diezgan labs stimuls iegādāties ko garšīgu. Pēc tam jau atpakaļceļš ar autobusu diezgan piebāztu uz centru – mēs tik ļoti aizņēmām autobusu, ka parastajiem mājāsbraucējiem nebija īsti vietas, kur iekāpt... jau pāri 6iem vakarā, kad tikām līdz centriņam, tad es uz savu busiņu, citi uz savām mājiņām un žviks uz kojām! (:
Dušiņa, vakariņas (pasta ar rikotas sieru un tomātiem) un tad jau vēls vakars klāt...
Katru dienu eju pa ielu un visko izdomāju, ko te ierakstīt, ko pastāstīt, bet, kad pienāk vakars un rakstu...aizmirstas. Gan jau atcerēšos...
3.nedēļas iesākums ļoti salds un jauks. Pilna diena un foršs nogurumiņš!
Uz sadzirdēšanos, mani mīļie!
Miss L.
Lekcijas sākas tikai 10:00, tāpēc pēc trakās vakardienas varēju forši pagulēt! Lekcijas kā jau lekcijas, tikai šodien pasniedzēja (proffesoressa) sāka mācīt kaut kādus trakus darbības vārdu laikus, kas man jau angļu valodu mācoties īpaši nepatika, arī kursa biedri īsti labi izskaidrot to angliski nemācēja, tāpēc būs jāpamācās no itāļu gramatikas grāmatas, kas man ir latviski... Pēc lekcijām, kas beidzās vienos, gājām uz centra studentu ēdnīcu, to pašu, kas ir vislabākā, paēdām šoreiz visi kopā, ar kursabiedriem un šoreiz „gribas būt vienai pašai” sajūta bija diezgan pazudusi. Jā, ir forši pusdienot ar pazīstamiem un patīkamiem cilvēkiem!
Pēc tam bija palikusi vēl kāda pusstunda un gājām atpakaļ uz skolu, jo šodien ar itāļu kultūras pasniedzēju, ar kuru pagājušonedēļ pa vecpilsētu staigājām, dodamies ekskursijā uz Perugina šokolādes fabriku. Tad nu divas grupas kopā – abas iesācēju – sakāpām parastajā pilsētas autobusā 2 pasniedzēju vadībā un pusstundu braucām krietni saspiedušies autobusiņā līdz šokolādes fabrikai. Perugina šokolāde ir ļoti populāra visā pasaulē ar tādām koņčiņām, kurām lazdu riekstiņš vidū un pie katras klāt kāds labs vēlējums vai teiciens (līdzīgi kā laimes cepumiņiem). Traki dārgas gan 23.00 eur/kg un saucas Baci, kas nozīmē skūpsts. Iesākumā jau pie ieejas dabūjām saēsties šokolādi cik vien gribējās, pēc tam mūs aizveda uz prezentāciju zāli, kur parādīja īstu (milzīgu) kakao pāksti, pēc tam noskatījāmies filmu par kakao pārtapšanu par šokolādi, marmelādi un kakao. Diezgan interesanti procesi. Pēc tam arī par tiem procesiem, kas notiek, kad šokolādes masa kļūst par papīrītī ietītu supergaršīgu koņčiņu. Pēc filmas noskatīšanās gājām uz šokolādes muzeju, kur visādus vecos šoko aparātus var apskatīt, visādus senus iepakojumus, tad mums uz ekrāniem parādīja visādas vecas reklāmas, diezgan disko un smieklīgas. Pēc tam jau gājām uz pašu reālo ražotni...it kā no pusotrā stāva caur stiklu varējām mazliet apskatīt ražošanas procesu un pusmehānisku ietīšanas procesu, kā var šokolādes olas uzcīnīt un tā...fotogrāfēt gan nedrīkstēja, to par spiegošanu var noturēt. Diezgan konvejerisks darbiņš, bet ļoti jauki tur smaržoja un visi pēc tam tādi laimīgi iznācām – endorfīni, laimes hormoni virmoja gaisā! (: Pēc tam atkal muzeju, kur tapa grupas kopbilde, uz šokolādi par brīvu un tad jau iefīrēja veikaliņā, kur to visu redzēto var nopirkt...cenas zemākas nekā pilsētas lielveikalos, diezgan labs stimuls iegādāties ko garšīgu. Pēc tam jau atpakaļceļš ar autobusu diezgan piebāztu uz centru – mēs tik ļoti aizņēmām autobusu, ka parastajiem mājāsbraucējiem nebija īsti vietas, kur iekāpt... jau pāri 6iem vakarā, kad tikām līdz centriņam, tad es uz savu busiņu, citi uz savām mājiņām un žviks uz kojām! (:
Dušiņa, vakariņas (pasta ar rikotas sieru un tomātiem) un tad jau vēls vakars klāt...
Katru dienu eju pa ielu un visko izdomāju, ko te ierakstīt, ko pastāstīt, bet, kad pienāk vakars un rakstu...aizmirstas. Gan jau atcerēšos...
3.nedēļas iesākums ļoti salds un jauks. Pilna diena un foršs nogurumiņš!
Uz sadzirdēšanos, mani mīļie!
Miss L.
nu nē, tā šoko kaste ir pārāk kārdinoša!
AtbildētDzēstvispār.. mums te prieks par tavu iedzīvošanos un spējām sev pārkāpt, lai komuncētos un socializētos :)
nu zin kā.. visas tās tavas vērošanas un tā :)