22.diena, 21/02/2010
Šodien ir tieši trīs nedēļas, kopš esmu Itālijā. Ja salīdzina šodienu ar to dienu pirms 3 nedēļām, tad progress ir milzīgs un sajūtas ir 100reizes labākas.
Šodien bija jauki, jau ap kādiem vieniem biju pie Monikas dzīvoklī, kas ir centrā un ceļam uz Nawara dzīvokli, kur visi grupas biedri tiksimies, lai pagatavotu katrs savu nacionālo ēdienu. Patiesībā doma ir pagatavot katram savās mājās, tad vienkārši atnest jau gatavu, lai visi var pagaršot.
Tad nu aizgāju pie Monikas, izrādās, viņas istabas un studiju biedrene, arī poliete Goša (saīsinājums), esot pāris dienas atpakaļ salauzusi degunu lielveikalā, iepirkusies, gājusi jau ārā, bet aizmirsusi kaut kādu pirkumus, skrējusi atpakaļ un babāc ar degunu automātiskajās durvīs. Tad ar ambulanci uz slimnīcu, deguns lauzts, iespējams būs vajadzīga koriģējošā operācija...meitenēm slimnīcā klājies grūti, jo viņas praktiski neko nav sapratušas, ko tie ārsti saka...tad nu Gošas mamma no Polijas ar autobusu (24 stundas ~ 30eur) atbraukusi un abas kopā uz Poliju atpakaļ brauks uz kādām 2-3 nedēļām. Meitenēm mācības sākas tikai marta vidū, tāpēc tas ir pavisam iespējams.
Biju nolēmusi pagatavot un visus pacienāt ar salātiem – burkāns, ķiploks un majonēze – jo neko citu sakombinēt veikalā nevarēju/negribēju. Bet Monikai mājās nebija rīves, man kojās arī ne, tāpēc gatavoju tikai tajā vietā, kur visi sarunājām to lielo ēšanu. Sanāca labi! Visiem ļoti garšoja! Spāņu meitenes bija izcepušas ābolu pīrāgu un tortilju. Tortilja ir tāds kā olas sacepums ar kartupeļiem, kas kopā izskatās pēc kūkas. Poļu meitenes mūs cienāja ar pildītajām pankūkām, pildījumā bija siers, īsts poļu siers. Mums gan īsti neizdevās noskaidrot vai siers patiesībā nav biezpiens, jo pārtulkot to bija pagrūti un pagatavošanas process ir ļoti līdzīgs, manuprāt, tās vairāk bija pankūkas ar biezpienu, kam pāri tika liets šokolādes krēms...mmm. Vācijas meitene Silvija bija sacepusi desiņas un pagatavojusi kartupeļu salātus, kur ir vārīti kartupeļi, marinēti gurķi (kur tad te tādus var dabūt???), olas un majonēze. Pārējie bija palaiduši garām, ka veikali svētdienās nestrādā, tāpēc nedabūjām ne portugāļu, ne norvēģu, ne bulgāru ēdienus. Žēl jau, protams, bet arī tas, kas bija, bij ļoti garšīgs!
Lai gan „ballīte” sākās jau 3os, tikai ap 9iem esmu atpakaļ kojās un milzīgs nogurums...it kā būtu nez ko daudz šodien darījusi. Miedziņš nāk...
Rīt uz Asīzi jau no paša rīta, nekur viņi no manis nespruks! Pēc tam varbūt paspēšu uz lekcijām un pēcpusdienā mums ir ikpirmdienas kultūras ekskursija, šoreiz uz kaut kādām blakus pilsētiņām ar ļoti lielu kultūras un vēsturisko nozīmi, tad jau redzēs...
Jauku vakaru!
Miss L.
Šodien ir tieši trīs nedēļas, kopš esmu Itālijā. Ja salīdzina šodienu ar to dienu pirms 3 nedēļām, tad progress ir milzīgs un sajūtas ir 100reizes labākas.
Šodien bija jauki, jau ap kādiem vieniem biju pie Monikas dzīvoklī, kas ir centrā un ceļam uz Nawara dzīvokli, kur visi grupas biedri tiksimies, lai pagatavotu katrs savu nacionālo ēdienu. Patiesībā doma ir pagatavot katram savās mājās, tad vienkārši atnest jau gatavu, lai visi var pagaršot.
Tad nu aizgāju pie Monikas, izrādās, viņas istabas un studiju biedrene, arī poliete Goša (saīsinājums), esot pāris dienas atpakaļ salauzusi degunu lielveikalā, iepirkusies, gājusi jau ārā, bet aizmirsusi kaut kādu pirkumus, skrējusi atpakaļ un babāc ar degunu automātiskajās durvīs. Tad ar ambulanci uz slimnīcu, deguns lauzts, iespējams būs vajadzīga koriģējošā operācija...meitenēm slimnīcā klājies grūti, jo viņas praktiski neko nav sapratušas, ko tie ārsti saka...tad nu Gošas mamma no Polijas ar autobusu (24 stundas ~ 30eur) atbraukusi un abas kopā uz Poliju atpakaļ brauks uz kādām 2-3 nedēļām. Meitenēm mācības sākas tikai marta vidū, tāpēc tas ir pavisam iespējams.
Biju nolēmusi pagatavot un visus pacienāt ar salātiem – burkāns, ķiploks un majonēze – jo neko citu sakombinēt veikalā nevarēju/negribēju. Bet Monikai mājās nebija rīves, man kojās arī ne, tāpēc gatavoju tikai tajā vietā, kur visi sarunājām to lielo ēšanu. Sanāca labi! Visiem ļoti garšoja! Spāņu meitenes bija izcepušas ābolu pīrāgu un tortilju. Tortilja ir tāds kā olas sacepums ar kartupeļiem, kas kopā izskatās pēc kūkas. Poļu meitenes mūs cienāja ar pildītajām pankūkām, pildījumā bija siers, īsts poļu siers. Mums gan īsti neizdevās noskaidrot vai siers patiesībā nav biezpiens, jo pārtulkot to bija pagrūti un pagatavošanas process ir ļoti līdzīgs, manuprāt, tās vairāk bija pankūkas ar biezpienu, kam pāri tika liets šokolādes krēms...mmm. Vācijas meitene Silvija bija sacepusi desiņas un pagatavojusi kartupeļu salātus, kur ir vārīti kartupeļi, marinēti gurķi (kur tad te tādus var dabūt???), olas un majonēze. Pārējie bija palaiduši garām, ka veikali svētdienās nestrādā, tāpēc nedabūjām ne portugāļu, ne norvēģu, ne bulgāru ēdienus. Žēl jau, protams, bet arī tas, kas bija, bij ļoti garšīgs!
Lai gan „ballīte” sākās jau 3os, tikai ap 9iem esmu atpakaļ kojās un milzīgs nogurums...it kā būtu nez ko daudz šodien darījusi. Miedziņš nāk...
Rīt uz Asīzi jau no paša rīta, nekur viņi no manis nespruks! Pēc tam varbūt paspēšu uz lekcijām un pēcpusdienā mums ir ikpirmdienas kultūras ekskursija, šoreiz uz kaut kādām blakus pilsētiņām ar ļoti lielu kultūras un vēsturisko nozīmi, tad jau redzēs...
Jauku vakaru!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru