3.februāris/4.diena.
Un tagad man sāp kājas, ne tikai pleci, bet nu ko lai citu saka manas kājas pēc ikdienas vairāku stundu kāpšanas kalnā un lejā!? Joprojām neesmu tikusi pie interneta, lai gan vakar iesniedzu savu pieteikumu ar parolēm utt., nu, vēl nav mani piereģistrējuši otrā kalna pusē, ko darīt – jāgaida...
Khmm...varētu pagulēt diendusu...esmu cēlusies atkal diezgan agri, rīt jāceļas vēl agrāk, jo lekcija sākas jau 8os.
Ah jā, šodien bija pirmā lekcija itāļu valodā. Vai tas notika paralēli ar angļu valodu? Nē! Itāļu valoda tiek mācīta itāliski! Nu, kā gan citādi?! Autobuss šorīt kavējās, tomēr arī 15 minūtēs no kojām var tikt līdz skolas durvīm. Jauki. Rīts bija dzestrs un arī diena diez ko saulaina nebija, vairāk apmākusies un rudeņaina, bet ar kedām nesala. Vispār nesalst, tikai dažbrīd ir mazliet vēsi. Tātad, pirmā lekcija. Beidzot skaidri saprotu, kas ir mani kursabiedri (20 pers.), no kurienes viņi ir un, izrādās, viņi zina tikpat, cik es...daži vairāk, daži mazāk. Šodien vairāk laika sanāca pavadīt ar grupas biedreni poļu meiteni Moniku, viņa mani informēja, ka mēs esot 2.līmenī! Pietiekoši jocīgi, ka neko no itāļu valodas nezinot, var nonākt 2.līmenī...Pirmā lekcija, kas ilga no 9iem līdz 12tiem ar 1 pauzi (bet pēc mūsu vēlēšanās varēja būt arī divas) bija dažādu vārdiņu locīšana, sākot ar dialogiem – no kurienes tu un es esam, un kur dzīvojam, kā mūs sauc, līdz audio klausīšanās daļai un pasniedzēja nevienu vārdu angliski neteica. Otrā lekcija bija citā mājā, kas ir 1min gājienā no pirmās, lekcija notika auditorijā, kas varētu izskatīties pēc 1188 biroja, jo tur tādi gari galdi sadalīti pa kabīnītēm ar ekrāniem, austiņām + mikrofoniem un tādu kā pulti (gandrīz kā saeimā, kur jābalso), kur var pagriezt skaļāk, klusāk, uz priekšu un atpakaļ. Pasniedzēja arī uzvelk šādas austiņas un mums tika izdalītas darba lapas. Jāklausās ieraksts un jāaizpilda lapa... neko nesapratu. Mācījāmies par apģērbiem. Tā lekcija saucās laboratorijas darbi itāļu valodā. Pasniedzēja visus pēc vārdiem, protams, neatcerējās, bet iegaumēja pēc nacionalitātes. Poļi un spāņi (ko viņi te vsp dara?!) izcēlās ar stipru vairākumu, ou well. Tas bij diezgan interesanti...šī lekcija ilga tikai stundu, bet tā kā nekas nesākas un nebeidzas paredzētajā laikā, bijām brīvi tikai pēc 1iem.
Aizdevos uz centru pastaigāties, biju domājusi par pusdienām, bet tā kā lielākā daļa piemērotu vietu pēc vieniem līdz četriem ir slēgti, arī veikali utt., nekas prātīgs man nesanāca. Devos nelielos itāļu mācību valodas grāmatas meklējumos, bet arī diezgan nesekmīgi, jo libraria arī šajā laikā ir slēgta. Pēc idejas viņi visi dodas mājās, lai pusdienotu ar ģimeni...jauki.
Vējš te baigais nav, bet ar visu to drēgnumu un manu nenormālo lūpu kodīšanu (you know why) radās nepieciešamība pēc lūpu balzāma, jā, pēc tā paša, kuru esmu atstājusi mājās...body shopā tāds maksā 9eur, aptiekā tāds nopietnais arī tikpat, bet tomēr ieguvu diezgan parastu aptiekā par 2 eur.
Atkal vairākas reizes iegriezos Informazione per turisti birojā un tur gan mani atkož jau pirmajās sekundēs – lai arī sasveicinos un kaut cik normāli esmu iekalusi, ko man itāliski vajag pajautāt, viņas tomēr atbild angliski, tas laikam „I’m looking for...” dēļ!? (wondering) (:
Iepirku lielveikalā, kas nebija slēgts, banānus, ābolus un jogurtus... un savelku jostu ciešāk...par vienu izmēru ciešāk. Diezgan priecējoši. Khi hii...
Atgriezos kojās, domāju beidzot noskriet lejā uz to vietu, kur visi ēd, bet tā jau 2os ir ciet līdz kādiem pus8iem...kad ir vakariņu laiks. Tad nu mana istabas biedrene laipni man piedāvāja risotto (no paciņas gan, bet esot ļoti labs, ar safrānu), tas vārījās veselu mūžību, jo viņas sildelements, uz kura uzliek miniatūru katliņu nav diez ko spējīgs. Tikmēr, kamēr tas gatavojās, viņa mani izveda detalizētā ekskursijā pa kojām un tagad es visu, visu zinu, kur atrodas, tik vēl nezinu, kad izmantošu.... Risotto vai risoto – kā tur pareizi ir? Katrā ziņā ļoti garšīgs, bet mans kuņģis mani nesaprata, jo... tā bija pirmā siltā (normālā nevis picas) ēdienreize, kopš esmu prom... tad man steigšus tika atnesta glāze ūdens, jo tad, kad Tu ēd, Tev ir noteikti arī jādzer lielā sāls daudzuma dēļ, kas esot iekšā katrā itāļu ēdienā.. nu, nez, nez. Viņa ļoti brīnījās, ka mums tas ir pēc izvēles. Nē, nav tā, ka viņiem tas ir pilnīgi obligāti, bet tas ir tas kā viņi to dara un viss... pēc risoto sekoja mazmazītiņa krūzīte īstas itāļu kafijas.. mmm. Mūsu kafija ala americana esot diezgan, maigi izsakoties, sūds jeb ūdens ar mazu šķipsniņu kafijas...nu arī, kas zina. Tagad manam puncītim ir pietiekoši grūti – viņš brīnējās.
Kurš to būtu domājis....FIAT – Fabrica Italiana Automobili Torino?!
Dušiņa, dušiņa, dušiņa....Mmm, fooorši!
Nopļāpājām ar Sāru kādas miljons stundas, viņa ir interesanta un mazliet smieklīga. Pēc matu žāvēšanas devāmies kopīgi lejā uz vakariņām, viņai tas nemaksā neko, man tas izmaksāja 4,50 eur, jo paņēmu pilnu komplektu. Pilnas vakariņas sastāv no dzēriena vai jogurta, pirmā ēdiena jeb pastas, otrā ēdiena, kur var izvēlēties starp 3 dažādiem gaļas ēdieniem vai arī paņemt vienīgo veģetāro – olas sacepumu ar dārzeņiem un tad vēl var paņemt dārzeņus, kas šajā reizē bija frī kartupeļi + vēl kečups vai majonēze pēc izvēles. Tāaad vēl var paņemt glāzīti un dzert kolu, apelsīnu dzirkstošo dzērienu, citronu tēju vai gāzētu un negāzētu ūdeni cik uziet... manuprāt, salīdzinot ar citām pilsētas cenām, pietiekoši labi par labu cenu. Tātad otro reizi ēdu siltu ēdienu, ņamma! Pastai virsū jāuzlej mazliet olīveļļas un jāuzber parmezāna siers... nu, varu teikt, ka esmu ļoti labi paēdusi... kaut gan apetīte tikai nesen parādījusies.
Miss L.
Un tagad man sāp kājas, ne tikai pleci, bet nu ko lai citu saka manas kājas pēc ikdienas vairāku stundu kāpšanas kalnā un lejā!? Joprojām neesmu tikusi pie interneta, lai gan vakar iesniedzu savu pieteikumu ar parolēm utt., nu, vēl nav mani piereģistrējuši otrā kalna pusē, ko darīt – jāgaida...
Khmm...varētu pagulēt diendusu...esmu cēlusies atkal diezgan agri, rīt jāceļas vēl agrāk, jo lekcija sākas jau 8os.
Ah jā, šodien bija pirmā lekcija itāļu valodā. Vai tas notika paralēli ar angļu valodu? Nē! Itāļu valoda tiek mācīta itāliski! Nu, kā gan citādi?! Autobuss šorīt kavējās, tomēr arī 15 minūtēs no kojām var tikt līdz skolas durvīm. Jauki. Rīts bija dzestrs un arī diena diez ko saulaina nebija, vairāk apmākusies un rudeņaina, bet ar kedām nesala. Vispār nesalst, tikai dažbrīd ir mazliet vēsi. Tātad, pirmā lekcija. Beidzot skaidri saprotu, kas ir mani kursabiedri (20 pers.), no kurienes viņi ir un, izrādās, viņi zina tikpat, cik es...daži vairāk, daži mazāk. Šodien vairāk laika sanāca pavadīt ar grupas biedreni poļu meiteni Moniku, viņa mani informēja, ka mēs esot 2.līmenī! Pietiekoši jocīgi, ka neko no itāļu valodas nezinot, var nonākt 2.līmenī...Pirmā lekcija, kas ilga no 9iem līdz 12tiem ar 1 pauzi (bet pēc mūsu vēlēšanās varēja būt arī divas) bija dažādu vārdiņu locīšana, sākot ar dialogiem – no kurienes tu un es esam, un kur dzīvojam, kā mūs sauc, līdz audio klausīšanās daļai un pasniedzēja nevienu vārdu angliski neteica. Otrā lekcija bija citā mājā, kas ir 1min gājienā no pirmās, lekcija notika auditorijā, kas varētu izskatīties pēc 1188 biroja, jo tur tādi gari galdi sadalīti pa kabīnītēm ar ekrāniem, austiņām + mikrofoniem un tādu kā pulti (gandrīz kā saeimā, kur jābalso), kur var pagriezt skaļāk, klusāk, uz priekšu un atpakaļ. Pasniedzēja arī uzvelk šādas austiņas un mums tika izdalītas darba lapas. Jāklausās ieraksts un jāaizpilda lapa... neko nesapratu. Mācījāmies par apģērbiem. Tā lekcija saucās laboratorijas darbi itāļu valodā. Pasniedzēja visus pēc vārdiem, protams, neatcerējās, bet iegaumēja pēc nacionalitātes. Poļi un spāņi (ko viņi te vsp dara?!) izcēlās ar stipru vairākumu, ou well. Tas bij diezgan interesanti...šī lekcija ilga tikai stundu, bet tā kā nekas nesākas un nebeidzas paredzētajā laikā, bijām brīvi tikai pēc 1iem.
Aizdevos uz centru pastaigāties, biju domājusi par pusdienām, bet tā kā lielākā daļa piemērotu vietu pēc vieniem līdz četriem ir slēgti, arī veikali utt., nekas prātīgs man nesanāca. Devos nelielos itāļu mācību valodas grāmatas meklējumos, bet arī diezgan nesekmīgi, jo libraria arī šajā laikā ir slēgta. Pēc idejas viņi visi dodas mājās, lai pusdienotu ar ģimeni...jauki.
Vējš te baigais nav, bet ar visu to drēgnumu un manu nenormālo lūpu kodīšanu (you know why) radās nepieciešamība pēc lūpu balzāma, jā, pēc tā paša, kuru esmu atstājusi mājās...body shopā tāds maksā 9eur, aptiekā tāds nopietnais arī tikpat, bet tomēr ieguvu diezgan parastu aptiekā par 2 eur.
Atkal vairākas reizes iegriezos Informazione per turisti birojā un tur gan mani atkož jau pirmajās sekundēs – lai arī sasveicinos un kaut cik normāli esmu iekalusi, ko man itāliski vajag pajautāt, viņas tomēr atbild angliski, tas laikam „I’m looking for...” dēļ!? (wondering) (:
Iepirku lielveikalā, kas nebija slēgts, banānus, ābolus un jogurtus... un savelku jostu ciešāk...par vienu izmēru ciešāk. Diezgan priecējoši. Khi hii...
Atgriezos kojās, domāju beidzot noskriet lejā uz to vietu, kur visi ēd, bet tā jau 2os ir ciet līdz kādiem pus8iem...kad ir vakariņu laiks. Tad nu mana istabas biedrene laipni man piedāvāja risotto (no paciņas gan, bet esot ļoti labs, ar safrānu), tas vārījās veselu mūžību, jo viņas sildelements, uz kura uzliek miniatūru katliņu nav diez ko spējīgs. Tikmēr, kamēr tas gatavojās, viņa mani izveda detalizētā ekskursijā pa kojām un tagad es visu, visu zinu, kur atrodas, tik vēl nezinu, kad izmantošu.... Risotto vai risoto – kā tur pareizi ir? Katrā ziņā ļoti garšīgs, bet mans kuņģis mani nesaprata, jo... tā bija pirmā siltā (normālā nevis picas) ēdienreize, kopš esmu prom... tad man steigšus tika atnesta glāze ūdens, jo tad, kad Tu ēd, Tev ir noteikti arī jādzer lielā sāls daudzuma dēļ, kas esot iekšā katrā itāļu ēdienā.. nu, nez, nez. Viņa ļoti brīnījās, ka mums tas ir pēc izvēles. Nē, nav tā, ka viņiem tas ir pilnīgi obligāti, bet tas ir tas kā viņi to dara un viss... pēc risoto sekoja mazmazītiņa krūzīte īstas itāļu kafijas.. mmm. Mūsu kafija ala americana esot diezgan, maigi izsakoties, sūds jeb ūdens ar mazu šķipsniņu kafijas...nu arī, kas zina. Tagad manam puncītim ir pietiekoši grūti – viņš brīnējās.
Kurš to būtu domājis....FIAT – Fabrica Italiana Automobili Torino?!
Dušiņa, dušiņa, dušiņa....Mmm, fooorši!
Nopļāpājām ar Sāru kādas miljons stundas, viņa ir interesanta un mazliet smieklīga. Pēc matu žāvēšanas devāmies kopīgi lejā uz vakariņām, viņai tas nemaksā neko, man tas izmaksāja 4,50 eur, jo paņēmu pilnu komplektu. Pilnas vakariņas sastāv no dzēriena vai jogurta, pirmā ēdiena jeb pastas, otrā ēdiena, kur var izvēlēties starp 3 dažādiem gaļas ēdieniem vai arī paņemt vienīgo veģetāro – olas sacepumu ar dārzeņiem un tad vēl var paņemt dārzeņus, kas šajā reizē bija frī kartupeļi + vēl kečups vai majonēze pēc izvēles. Tāaad vēl var paņemt glāzīti un dzert kolu, apelsīnu dzirkstošo dzērienu, citronu tēju vai gāzētu un negāzētu ūdeni cik uziet... manuprāt, salīdzinot ar citām pilsētas cenām, pietiekoši labi par labu cenu. Tātad otro reizi ēdu siltu ēdienu, ņamma! Pastai virsū jāuzlej mazliet olīveļļas un jāuzber parmezāna siers... nu, varu teikt, ka esmu ļoti labi paēdusi... kaut gan apetīte tikai nesen parādījusies.
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru