Un šodien jau es sāku domāt par jaunu telefonu...Kāpēc? Man katru dienu, nu principā, katru reizi, kad saņemu kādu īsziņu, ir jāizdzēš kāda jau esoša, bet man viņas visas patīk un ir ļoti žēl to darīt... un tā nu mans telefons spēj pacelt tikai 134 īsziņas!!! Un tas mani apgrūtina un nomāc, vēl arī īsais baterijas turēšanas laiks, ko saistu ar tām pašām īsziņām, ja naktī uzlādēju, tad aiznākamajā dienā jau čušš. Jap, tas man šobrīd nedaudz sagādā problēmas...
Bet diena šodien ir skaista. Šodien atgriežas Sāras draudzene Miki jeb Michaela un tiks izlemts mans istabas numuriņš. Ir jau tā, ka pa šīm 4ām dienām esmu te mazliet pieradusi un iet uz citu istabu, sākt no jauna iepazīties...īsti negribas. Lai nu kā, vēl šorīt internets man nav, arī tas mani mazliet apbēdina, jo līdz 5.februārim jāsamaksā 150eur par ilgstošajiem valodas kursiem (līdz maijam), uz kuriem es tiešām arī gribētu pieteikties. Lai nu kā, vēl mazliet laiks ir... (:
Ir ceturtdiena jeb giovedi un man sāk sāpēt kakls, tāpēc sāku cītīgi lietot IslaMos ķērpju tabletes un C vitamīnu, kas, protams, palīdz pret visām kaitēm. Kājas joprojām nesaprot, kāpēc visu laiku jākāpj augšā un lejā, tāpēc sāp...ar pleciem ir labāk. Tāds ir mans medicīniskais raksturojums.
Šorīt bij ļoti grūti pamosties laikā...pamodos pusstundu pirms īstā laika (6:45) un tad pēc tam ir grūti atkal iemigt, jo ir bailes, ka aizgulēsies. Iztaisījos, sataisījos un, lai arī īsti nebiju pārliecināta par precīzu autobusa atiešanas laiku, diezgan precīzi nonācu līdz pieturai un centram, pēc tam 10 min ar kājām un jau 7:45 biju uz runāšanas lekciju, kura gan īpaši neatšķīrās no vakardienas pirmās gramatikas un locījumu daļas. Mums uz katru lekciju ir cita pasniedzēja, jo tas kurss, ko mēs pie viņas katras ejam ir it kā atšķirīgs, tomēr baigo tādu milzu atšķirību neredzu. Iepazīšanās daļā uzzināju, ko pārējie pirms tam un te studēs – ir 2 dietoloģes, 1 mediķis, 2 farmaceiti, 2 inženieri, 3 vēsturnieki, 2 arhitekti un 3 ekonomisti, par pārējiem neatceros... bet interesanti, ka es arī esmu pieskaitīta pie tiem, kas ir ekonomisti, jo tūrisms ir ekonomikas nozare...khmm. Katru reizi ir pilns ar jauniem vārdiņiem, kurus gribas un vajag atcerēties, bet tajā brīdī liekas, ka zināšu, lai gan...pēc tam tomēr aizmirstas, ai, sviests. Vakar bij poļu ballīte klubā/bārā, ko sauc Merilin – poļu ballīte izpaužas kā poļu mūzika, cilvēki, šņabis utt. Perudža esot Polijas otrā galvaspilsēta. Kurš gan būtu iedomājies, ka Vācija/Germany/Deutschland vēl bez visiem šiem nosaukumiem itāļu valodā ir Tedesco!!! Un Holande ir Olanda.
Vajadzēja aiziet šodien uz bibliotēku un to Arrivo in Italia iesācēju grāmatu nopirkt, bet mums tāpat pa brīvu dod kopētos materiālus no tās grāmatas, tā, ka neredzu īsti motivāciju...khi hi.
Rodas doma par pusdienām...
Sāra ir tikko pamodusies un mēs abas dodamies lejā...tur var gan brokastot, gan pusdienot, gan arī vakariņot... es paņēmu spageti ar tomātu un dārzeņu mērci (1.ēdiens – pasta) un kartupeļu biezeni ar sieru – to man ieteica kā ļoti labu... pat nepaņemot jogurtu vai dzērienu vai dārzeņus, tik un tā jāmaksā 4,50... nu, šoreiz gan jutos krietni pārmaksājusi. Ēdiena tomēr bija krietni pa daudz, bet ļoti, ļoti garšīgi.... jap. Pēc tam istabiņā brīnumainajā samovarā tiek pagatavota mazmazītiņā leļļu krūzīte ar kafiju, kas tā nepatika kuņģim...grrrr, bet arī tā – dabīga, bez cukura un piena, bij ļoti garšīga un īsti vietā.
Tād beidzot pienāca brīdis, kad, pārveidojot visādas IP adreses, tiku pie pastāvīga un patstāvīga interneta pieslēguma!!! Juhū!!! Sāku ar visu e-pastu pārbaudi un gandrīz sajutos kā mājās... izveidoju normālus ierakstus blogā, uzčinīju Picasas albumus un ieslēdzu skaipu. Vēl bez visiem šiem ilgi gaidītajiem notikumiem, Sāra sazvanījās ar to bijušo istabas biedreni, kas no erasmusa šodien atgriezās un gribēja ar mani mazliet samainīties istabām šeit – kojās. Tātad, šī meitene – Miki – ir atgriezusies no erasmusa un grib tikt kojās atpakaļ savā istabiņā pie savas (nu jau arī manas) istabas biedrenes, bet nevar tikt, jo pirms tam nebija uzrakstījusi iesniegumu, ka pēc atgriešanās gribēs tikt atpakaļ kojās...viss, viņa līdz rudenim netiek nekur. Bet tā nav problēma, jo viņa dzīvos ar kādu draudzeni dzīvoklī šo pusgadu!
Tad vēl viena laba ziņa... man rīt lekcija tikai 8os no rīta!!! Nē... īstenībā Marčiks brauks pie manis ciemos!!! :) Tas ir forši, ļoti, ļoti forši!!! Vēl bez tā visa, Sāra tikmēr dzīvosies pie sava drauga un nav jārisina „kur palikt” jautājumi!!! Priecīgi!
Miljons stundas jau izbaudu jauko atkalredzēšanos ar skype... ir tāda klātbūtnes sajūta ar visiem. Vēl diezgan priecīgi ir, ka varu pastāstīt kā man iet un mani uzklausa/izlasa!
Bijām vakariņās...paņēmu milzonīgu picu, bet nebija arī nekādas iespējas izvēlēties izmēru. Var izvēlēties gandrīz jebko, ko likt uz picas, ja vien viņiem tas ir, tad nu gribēju sēnes jeb funghi (gandrīz angliski), bet tās nebija... ai, ar visu to margarita bija laba, jā...Puse gan palika rītdienai + vēl brokastīm jogurtiņš un tas viss pa 3 eur, domāju, pietiekoši ekonomiski. Ak, jā, paskatījos savu konta atlikumu....diezgan nepatīkama situācija sanākusi...tajā dienā, kad izmēģināju 2 bankomātus, bet tiem man palīdzēt nespēja, izrādās banka ir domājusi citādi un neredzamu naudiņu tomēr man izsniegusi!!! Tā taču nevar!!! Es gribēju izņemt naudu, viss it kā kārtībā līdz brīdim, kad tas man atdod karti, bet naudu, redz, neesot izdevies izsniegt, jo man nav īstā karte, bet konta izrakstā izskatās citādi... nu, ko lai es daru, kur lai eju un pie kā griežos, ka man tagad ir – 70 eur?!
Šodien sarunāju tikšanos ar savu oficiālo koordinatori mācību jautājumos, tad zināšu visu – kur, kā un cikos man kādas īstās lekcijas sāksies...
Tagad milzu plānošana ar tikšanu no Rīgas uz Perudžu maksimāli lēti! :)
Miss L.
Bet diena šodien ir skaista. Šodien atgriežas Sāras draudzene Miki jeb Michaela un tiks izlemts mans istabas numuriņš. Ir jau tā, ka pa šīm 4ām dienām esmu te mazliet pieradusi un iet uz citu istabu, sākt no jauna iepazīties...īsti negribas. Lai nu kā, vēl šorīt internets man nav, arī tas mani mazliet apbēdina, jo līdz 5.februārim jāsamaksā 150eur par ilgstošajiem valodas kursiem (līdz maijam), uz kuriem es tiešām arī gribētu pieteikties. Lai nu kā, vēl mazliet laiks ir... (:
Ir ceturtdiena jeb giovedi un man sāk sāpēt kakls, tāpēc sāku cītīgi lietot IslaMos ķērpju tabletes un C vitamīnu, kas, protams, palīdz pret visām kaitēm. Kājas joprojām nesaprot, kāpēc visu laiku jākāpj augšā un lejā, tāpēc sāp...ar pleciem ir labāk. Tāds ir mans medicīniskais raksturojums.
Šorīt bij ļoti grūti pamosties laikā...pamodos pusstundu pirms īstā laika (6:45) un tad pēc tam ir grūti atkal iemigt, jo ir bailes, ka aizgulēsies. Iztaisījos, sataisījos un, lai arī īsti nebiju pārliecināta par precīzu autobusa atiešanas laiku, diezgan precīzi nonācu līdz pieturai un centram, pēc tam 10 min ar kājām un jau 7:45 biju uz runāšanas lekciju, kura gan īpaši neatšķīrās no vakardienas pirmās gramatikas un locījumu daļas. Mums uz katru lekciju ir cita pasniedzēja, jo tas kurss, ko mēs pie viņas katras ejam ir it kā atšķirīgs, tomēr baigo tādu milzu atšķirību neredzu. Iepazīšanās daļā uzzināju, ko pārējie pirms tam un te studēs – ir 2 dietoloģes, 1 mediķis, 2 farmaceiti, 2 inženieri, 3 vēsturnieki, 2 arhitekti un 3 ekonomisti, par pārējiem neatceros... bet interesanti, ka es arī esmu pieskaitīta pie tiem, kas ir ekonomisti, jo tūrisms ir ekonomikas nozare...khmm. Katru reizi ir pilns ar jauniem vārdiņiem, kurus gribas un vajag atcerēties, bet tajā brīdī liekas, ka zināšu, lai gan...pēc tam tomēr aizmirstas, ai, sviests. Vakar bij poļu ballīte klubā/bārā, ko sauc Merilin – poļu ballīte izpaužas kā poļu mūzika, cilvēki, šņabis utt. Perudža esot Polijas otrā galvaspilsēta. Kurš gan būtu iedomājies, ka Vācija/Germany/Deutschland vēl bez visiem šiem nosaukumiem itāļu valodā ir Tedesco!!! Un Holande ir Olanda.
Vajadzēja aiziet šodien uz bibliotēku un to Arrivo in Italia iesācēju grāmatu nopirkt, bet mums tāpat pa brīvu dod kopētos materiālus no tās grāmatas, tā, ka neredzu īsti motivāciju...khi hi.
Rodas doma par pusdienām...
Sāra ir tikko pamodusies un mēs abas dodamies lejā...tur var gan brokastot, gan pusdienot, gan arī vakariņot... es paņēmu spageti ar tomātu un dārzeņu mērci (1.ēdiens – pasta) un kartupeļu biezeni ar sieru – to man ieteica kā ļoti labu... pat nepaņemot jogurtu vai dzērienu vai dārzeņus, tik un tā jāmaksā 4,50... nu, šoreiz gan jutos krietni pārmaksājusi. Ēdiena tomēr bija krietni pa daudz, bet ļoti, ļoti garšīgi.... jap. Pēc tam istabiņā brīnumainajā samovarā tiek pagatavota mazmazītiņā leļļu krūzīte ar kafiju, kas tā nepatika kuņģim...grrrr, bet arī tā – dabīga, bez cukura un piena, bij ļoti garšīga un īsti vietā.
Tād beidzot pienāca brīdis, kad, pārveidojot visādas IP adreses, tiku pie pastāvīga un patstāvīga interneta pieslēguma!!! Juhū!!! Sāku ar visu e-pastu pārbaudi un gandrīz sajutos kā mājās... izveidoju normālus ierakstus blogā, uzčinīju Picasas albumus un ieslēdzu skaipu. Vēl bez visiem šiem ilgi gaidītajiem notikumiem, Sāra sazvanījās ar to bijušo istabas biedreni, kas no erasmusa šodien atgriezās un gribēja ar mani mazliet samainīties istabām šeit – kojās. Tātad, šī meitene – Miki – ir atgriezusies no erasmusa un grib tikt kojās atpakaļ savā istabiņā pie savas (nu jau arī manas) istabas biedrenes, bet nevar tikt, jo pirms tam nebija uzrakstījusi iesniegumu, ka pēc atgriešanās gribēs tikt atpakaļ kojās...viss, viņa līdz rudenim netiek nekur. Bet tā nav problēma, jo viņa dzīvos ar kādu draudzeni dzīvoklī šo pusgadu!
Tad vēl viena laba ziņa... man rīt lekcija tikai 8os no rīta!!! Nē... īstenībā Marčiks brauks pie manis ciemos!!! :) Tas ir forši, ļoti, ļoti forši!!! Vēl bez tā visa, Sāra tikmēr dzīvosies pie sava drauga un nav jārisina „kur palikt” jautājumi!!! Priecīgi!
Miljons stundas jau izbaudu jauko atkalredzēšanos ar skype... ir tāda klātbūtnes sajūta ar visiem. Vēl diezgan priecīgi ir, ka varu pastāstīt kā man iet un mani uzklausa/izlasa!
Bijām vakariņās...paņēmu milzonīgu picu, bet nebija arī nekādas iespējas izvēlēties izmēru. Var izvēlēties gandrīz jebko, ko likt uz picas, ja vien viņiem tas ir, tad nu gribēju sēnes jeb funghi (gandrīz angliski), bet tās nebija... ai, ar visu to margarita bija laba, jā...Puse gan palika rītdienai + vēl brokastīm jogurtiņš un tas viss pa 3 eur, domāju, pietiekoši ekonomiski. Ak, jā, paskatījos savu konta atlikumu....diezgan nepatīkama situācija sanākusi...tajā dienā, kad izmēģināju 2 bankomātus, bet tiem man palīdzēt nespēja, izrādās banka ir domājusi citādi un neredzamu naudiņu tomēr man izsniegusi!!! Tā taču nevar!!! Es gribēju izņemt naudu, viss it kā kārtībā līdz brīdim, kad tas man atdod karti, bet naudu, redz, neesot izdevies izsniegt, jo man nav īstā karte, bet konta izrakstā izskatās citādi... nu, ko lai es daru, kur lai eju un pie kā griežos, ka man tagad ir – 70 eur?!
Šodien sarunāju tikšanos ar savu oficiālo koordinatori mācību jautājumos, tad zināšu visu – kur, kā un cikos man kādas īstās lekcijas sāksies...
Tagad milzu plānošana ar tikšanu no Rīgas uz Perudžu maksimāli lēti! :)
Miss L.
"tuuu esi vaļigāa.. la la laaa.. tu sexī slampa :D " es te tikai citējos no tā, ka šodien nodevām pa bundžām kārtīgi jaunjā klubā Čempions, kur spēlēja Transleiteris..
AtbildētDzēstun ..
un...
un..
es arī gribu ciemos :S