11/02/2010 Ceturtdiena...atkal jau nedēļas beigas! Otrā nedēļa ir pagājusi krietni ātrāk nekā to vispār iespējams aptvert!
Ā, šovakar snieg!!!! Visi šokā, jo viņu FIATiem nav ziemas riepas (visticamāk) un vēl visi itāļi ir sajūsmā, jo daudzi dzīvo piekrastē, kur sniegs vispār nekad nav... savādi, pa logu katru dienu redzu sniegotas virsotnes! Bet tas nemaina lielo prieku par apsnigušajām mašīnām un kokiem... uz zemes gan sniedziņš ilgi nepaliek, jo uzreiz izkūst. Vakar, kad gājām uz Merilinu, arī mazliet sniga, bet tas drīzāk bija slapjš sniegs un ne uz ilgu laiku...šīvakara sniegu droši vien sagaida tieši tas pats.
Miedziņš no rīta dikti, dikti pietrūka, maz gulēts un 8os jau lekcija. Bet bija smieklīgā pasniedzēja, viņa ir TĀDA aktrise, mazliet atgādina Kolosovu (pamatskolas ģeogrāfijas skolotāju), bet visu tik labi paskaidro, ka beidzot daudz ko arī var sākt saprast...liftā un autobusos gan vēl nav ne jausmas, par ko vietējie runā, bet gan jau ar laiku!
Šodien sāku domāt par to cik tērēju un cik drīkstu...būtu man katru mēnesi kaut kāds ārējs limits, bet naaaav... Bet laikam jau pirmajā mēnesī tā arī sanāk – vairāk patērēties, jo biļetes, visādas sadzīviskas lietas, kamēr nostabilizējas tā sadzīve. Šodien biju aizlaidusies uz vietējo lielveikalu, mazliet līdzīgs mūsu Spicei, tikai kādas 5 reizes mazāks. Iepirkšanās kults gan te nav svešs, šobrīd tieši ir atlaižu laiks, bet pat bez tā visa pārtikas lielveikalā visi brauc ar pārkrautiem ratiem un izskatās, ka iepērkas kādam mēnesim. Visu – gan pārtiku, gan visādas citas lietas tiek ņemtas lielajos iepakojumos un pakās! Tad nu es biju segas meklējumos, ko arī atradu, tikai nenopirku. Nopirku skaistu (man īpašās krāsās – oranžā un dzeltenā) gultasveļu, skaistu, jo man beidzot ir arī spilvendrāna!!! Par segu vēl nezinu, man jau ir gana ar to guļammaisu, sega atkal ir savi vismaz 30 eur, bet pats labākais, ka Sārai vēl neesmu pajautājusi par tām divām nevienam nevajadzīgajām segām skapjaugšā, kas mazliet izskatās pēc gultas pārvalkiem, bet tomēr varbūt ir gana labas, lai varētu man derēt (nekādas baigās pretenzijas uz segām man nav). Neesmu pajautājusi, jo Sāra arī šodien paliek pie drauga un...ā, arī tāpēc šodien atkal pa brīvu pusdienoju un vakariņoju (5 eur ietaupījums). Vāks, es visu laiku runāju par ēšanu un naudu, scuzi.
Bet turpinot par lielveikalu... tādi lielie milži esot tikai 2 un nedaudz ārpus pilsētas. Tā kā man puse dienas brīva – lekcijas no 8-11 – tad aizdevos uz pieturu, kur man jāgaida īpašais Q2 autobuss, kas mani turp varētu aizvest. Ārā laiks drēgns, mazliet smidzina un vējš, tā te no pavasara uz rudeni vislaik mētājas tie apstākļi. Paskatījos sarakstā, autobuss atiet pēc 45 minūtēm, ČETRDESMIT PIECĀM!!!! Ko lai tikmēr dara, izņemot mazu salšanu un vējošanos, kas noved pie roku sprēgāšanas!? Nogaidīju ārā kādas 20 min, tad pamanīju tuvējo kafejnīcu, kur arī gāju iekšā. Diezgan itāliski pasūtīju augļu tēju, tēja te ir 2reiz dārgāka par kafiju, bet, kas raksturīgi, to vienmēr pasniedz kanniņā un klāt ir tējas tase, tur sanāk vismaz 2 krūzītēm. Tēja bija silta, garšīga un tieši laikā, tā arī nosēdēju tajā kafejnīcā atlikušās minūtes.
Interesanti, ka kafejnīcā bija arī viens spēļu automāts, ko nonstopā drillēja viens diezgan uz to pavilcies vīrietis, bet ne jau par to. Blakus šim automātam bija tāda kā vertikāla kaste, kur ik pa brīdim skaļi bira monētas, domāju, mošk viņš ik pa brīdim laimē, bet – nē. Pēc kāda novērošanas mirkļa sapratu, ka tā kaste, bez uzrakstiem un jebkādas informācijas, ir naudas maiņas aparāts – ieliec savu papīra naudiņu un pretī tiek izsniegta kaudze ar monētām. Diezgan viltīgi, ka tāda ir TIEŠI blakus spēļu automātam, kur pieņem TIKAI monētas.
Āaaaa, Marčiks šodien nopirka biļetes uz 3.martu un līdz 13.martam! Juhū!!! Tā ir pati labākā ziņa šodien!!! Tas viss gan diezgan sālīti sanāk – gan biļetes, gan dzīvošana, ēšana, pārvietošanās utt., bet tas tomēr noteikti ir tā vērts. Es tikai sāku pārdomāt savu braucienu uz Latviju GP prezentēšanas sakarā...joprojām neesmu tikusi skaidrībā ar to, kādas varētu tās finanses izrādīties beigās.Un ja vēl tos aizstāvēšanas datumus uzzinu pārāk mazu laiku iepriekš, tad vsp biļetes būs trakās cenās! Vēl tikai 3 nedēļas!!! :)*
Vakariņu pica – ar tunci un olīvām vienubrīd sāka izskatīties mazliet uzjautrinoši skumja. Pēdējais gabaliņš mazliet atgādina seju...(skat.bildē) it kā jautri, bet tajā pašā laikā mazliet sāka negribēties ēst. Ai, tāpat apēdu! Garšīga tā pica te, kaut gan mūsu koju ēdvietas picas skaitās sliktas, pat ļoti sliktas, bet neko labāku vēl neesmu ēdusi! :)
Šodien ir diezgan nogurdinoša diena, kaut gan vaina īstenībā ir neatpūtinošajā pagājšnakts miegā. Šonakt noteikti būs labāk, jo jau drīz esmu ieplānojusi doties pie miera (tagad ir 22:15)....
Uz drīzu redzēšanos/sarakstīšanos!
Miss L.
Ā, šovakar snieg!!!! Visi šokā, jo viņu FIATiem nav ziemas riepas (visticamāk) un vēl visi itāļi ir sajūsmā, jo daudzi dzīvo piekrastē, kur sniegs vispār nekad nav... savādi, pa logu katru dienu redzu sniegotas virsotnes! Bet tas nemaina lielo prieku par apsnigušajām mašīnām un kokiem... uz zemes gan sniedziņš ilgi nepaliek, jo uzreiz izkūst. Vakar, kad gājām uz Merilinu, arī mazliet sniga, bet tas drīzāk bija slapjš sniegs un ne uz ilgu laiku...šīvakara sniegu droši vien sagaida tieši tas pats.
Miedziņš no rīta dikti, dikti pietrūka, maz gulēts un 8os jau lekcija. Bet bija smieklīgā pasniedzēja, viņa ir TĀDA aktrise, mazliet atgādina Kolosovu (pamatskolas ģeogrāfijas skolotāju), bet visu tik labi paskaidro, ka beidzot daudz ko arī var sākt saprast...liftā un autobusos gan vēl nav ne jausmas, par ko vietējie runā, bet gan jau ar laiku!
Šodien sāku domāt par to cik tērēju un cik drīkstu...būtu man katru mēnesi kaut kāds ārējs limits, bet naaaav... Bet laikam jau pirmajā mēnesī tā arī sanāk – vairāk patērēties, jo biļetes, visādas sadzīviskas lietas, kamēr nostabilizējas tā sadzīve. Šodien biju aizlaidusies uz vietējo lielveikalu, mazliet līdzīgs mūsu Spicei, tikai kādas 5 reizes mazāks. Iepirkšanās kults gan te nav svešs, šobrīd tieši ir atlaižu laiks, bet pat bez tā visa pārtikas lielveikalā visi brauc ar pārkrautiem ratiem un izskatās, ka iepērkas kādam mēnesim. Visu – gan pārtiku, gan visādas citas lietas tiek ņemtas lielajos iepakojumos un pakās! Tad nu es biju segas meklējumos, ko arī atradu, tikai nenopirku. Nopirku skaistu (man īpašās krāsās – oranžā un dzeltenā) gultasveļu, skaistu, jo man beidzot ir arī spilvendrāna!!! Par segu vēl nezinu, man jau ir gana ar to guļammaisu, sega atkal ir savi vismaz 30 eur, bet pats labākais, ka Sārai vēl neesmu pajautājusi par tām divām nevienam nevajadzīgajām segām skapjaugšā, kas mazliet izskatās pēc gultas pārvalkiem, bet tomēr varbūt ir gana labas, lai varētu man derēt (nekādas baigās pretenzijas uz segām man nav). Neesmu pajautājusi, jo Sāra arī šodien paliek pie drauga un...ā, arī tāpēc šodien atkal pa brīvu pusdienoju un vakariņoju (5 eur ietaupījums). Vāks, es visu laiku runāju par ēšanu un naudu, scuzi.
Bet turpinot par lielveikalu... tādi lielie milži esot tikai 2 un nedaudz ārpus pilsētas. Tā kā man puse dienas brīva – lekcijas no 8-11 – tad aizdevos uz pieturu, kur man jāgaida īpašais Q2 autobuss, kas mani turp varētu aizvest. Ārā laiks drēgns, mazliet smidzina un vējš, tā te no pavasara uz rudeni vislaik mētājas tie apstākļi. Paskatījos sarakstā, autobuss atiet pēc 45 minūtēm, ČETRDESMIT PIECĀM!!!! Ko lai tikmēr dara, izņemot mazu salšanu un vējošanos, kas noved pie roku sprēgāšanas!? Nogaidīju ārā kādas 20 min, tad pamanīju tuvējo kafejnīcu, kur arī gāju iekšā. Diezgan itāliski pasūtīju augļu tēju, tēja te ir 2reiz dārgāka par kafiju, bet, kas raksturīgi, to vienmēr pasniedz kanniņā un klāt ir tējas tase, tur sanāk vismaz 2 krūzītēm. Tēja bija silta, garšīga un tieši laikā, tā arī nosēdēju tajā kafejnīcā atlikušās minūtes.
Interesanti, ka kafejnīcā bija arī viens spēļu automāts, ko nonstopā drillēja viens diezgan uz to pavilcies vīrietis, bet ne jau par to. Blakus šim automātam bija tāda kā vertikāla kaste, kur ik pa brīdim skaļi bira monētas, domāju, mošk viņš ik pa brīdim laimē, bet – nē. Pēc kāda novērošanas mirkļa sapratu, ka tā kaste, bez uzrakstiem un jebkādas informācijas, ir naudas maiņas aparāts – ieliec savu papīra naudiņu un pretī tiek izsniegta kaudze ar monētām. Diezgan viltīgi, ka tāda ir TIEŠI blakus spēļu automātam, kur pieņem TIKAI monētas.
Āaaaa, Marčiks šodien nopirka biļetes uz 3.martu un līdz 13.martam! Juhū!!! Tā ir pati labākā ziņa šodien!!! Tas viss gan diezgan sālīti sanāk – gan biļetes, gan dzīvošana, ēšana, pārvietošanās utt., bet tas tomēr noteikti ir tā vērts. Es tikai sāku pārdomāt savu braucienu uz Latviju GP prezentēšanas sakarā...joprojām neesmu tikusi skaidrībā ar to, kādas varētu tās finanses izrādīties beigās.Un ja vēl tos aizstāvēšanas datumus uzzinu pārāk mazu laiku iepriekš, tad vsp biļetes būs trakās cenās! Vēl tikai 3 nedēļas!!! :)*
Vakariņu pica – ar tunci un olīvām vienubrīd sāka izskatīties mazliet uzjautrinoši skumja. Pēdējais gabaliņš mazliet atgādina seju...(skat.bildē) it kā jautri, bet tajā pašā laikā mazliet sāka negribēties ēst. Ai, tāpat apēdu! Garšīga tā pica te, kaut gan mūsu koju ēdvietas picas skaitās sliktas, pat ļoti sliktas, bet neko labāku vēl neesmu ēdusi! :)
Šodien ir diezgan nogurdinoša diena, kaut gan vaina īstenībā ir neatpūtinošajā pagājšnakts miegā. Šonakt noteikti būs labāk, jo jau drīz esmu ieplānojusi doties pie miera (tagad ir 22:15)....
Uz drīzu redzēšanos/sarakstīšanos!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru