26.diena, ceturtdiena un dienas pirms tam.
Šodien ir tā diena, kad ir veiksmīgi nokārtots gala eksāmens itāļu valodā – gan rakstiskais, gan mutiskais (26 punkti no 30!!!)!
Abas iepriekšējās dienas nekas daudz prātīgs nenotika. Vakar bija lekcijas + papildlekcijas kopumā līdz 6iem vakarā, pirms tam arī 6 lekcijas dienā – tas rada diezgan smagu nogurumu vakaros un grūtu piecelšanos no rītiem. Vakar tam visam klāt nāca arī nejaukas galvassāpes un milzonīga miegainība visas dienas garumā...nejauki. Izmērīju temperatūru, pirmajā mērīšanas reizē parādīja, ka man ir 35.5’C!!!!, bet pēc tam jau normāla 36.6’C. Ja nezini, ka temperatūra ir paaugstināta vai zini, ka ir laba, tad arī pašsajūta uzlabojas, fakts.
Vēl viena sen zināma patiesība, kas pavadīja mani šīs divas dienas, saulīte iedvesmo! Jā, abas dienas bija skaists laiks, spīdēja saule un skaists kā pavasarī! Vakaros gan mazliet joprojām smidzina, bet rīti ir jaukāki, ja ir saulains! Tad kaut kā lielāks prieks šeit būt! (Negribas pat iedomāties savu dzīvi Anglijā vai Īrijā – tas nav priekš manis!)
Sāra piedāvāja runāt ar mani tikai itāliski...vēl ne, mazliet biedējoši šķiet.
Sāku plānot savus „īstās skolas” kursus, lai varētu iegūt gan to, ko gribu, gan tos kredītpunktus, ko vajag. Pagaidām ne viss sanāk kā gribētos, mazliet sūrojos par birokrātiju, bet tas te nepatīk visiem. Katrs strādā tikai savās noteiktajās stundās un ne minūti ilgāk vai ātrāk, tas mazliet kaitinoši.
Bet es nokārtoju eksāmenu!!! Nevarētu teikt, ka bija pārāk grūts vai ļoti viegls...bet nokārtoja laikam visi... nu, ja es nokārtoju, tad visi nokārtoja. Nebija mums grupā neviens īpaši vājš, bet, piemēram, spānietēm vai portugālim tas laikam tomēr bija vieglāk, jo valodas nav gluži vienādas, bet vārdi sakrīt un vietām arī gramatika. Tas varētu būt kā man ar poļu valodu... Šo to saprotu, ko viņi savā starpā runā, par ko runā un ko saka, jo poļu valoda ir radniecīga ar krievu valodu un ļoti daudzi vārdi pamatā ir līdzīgi, nu, vismaz skan tā un nozīmē to pašu. Poļi paši gan to nelabprāt atzīst... Viņi man pat sākumā jautāja vai manā valodā ir līdzīgi vārdi, ka saprotu, ko viņi saka un mana atbilde: „..es vienkārši zinu krievu valodu, tāpēc arī saprotu, ko jūs sakāt” viņiem ne īpaši patika. No norvēģu puiša saņēmu šādu komplimentu : „toreiz, kad jūs sadevāties rokās tajā akcijā pret krieviem (Baltijas ceļš)...tas ir labākais, ko esmu redzējis (no protesta akcijām)!”, patīkami!
Pēc eksāmena ar Moniku aizgājām uz kebab-kafejnīcu un man pagatavoja īpašu veģetāru kebabu ar kaut kādām pupiņu vai zirņu kotletītēm iekšā gaļas vietā! Mmm, garšīgi!!!
Šodien uzdāvināju sev jaunus zābaciņus!!! Smukus, melnus, mazliet ādas, ar atlaidēm (no 69 uz 30 eur) un man patīk! (: ...cik tad var vienos apavos staigāt?! Turklāt Itālijā dzimst mīla pret apaviem!
Vakarā viss kurss sanāksim atkal kopā uz tādām kā noslēguma vakariņām vienā jaukā, tradicionālā itāļu restorānā, netālu no Etrusku arkas, vecpilsētā. Pēc tam 23:30 visiem erasmus studentiem tikšanās pilsētas galvenajā laukumā, lai pēdējā vakarā (dažiem,kas brauc prom) vēl pabūtu visi kopā un beidzot visi viens otru ieraudzītu!
Vai ir iespējams iedomāties, ka pasniedzējas vēl grib mūs rīt redzēt 8:30 lekcijās??? Jā, lekcijas līdz 11tiem, pēc tam 12tos oficiāla atestātu/sertifikātu izsniegšana un basta lingua italiana!!! (:
Drīz jau jātaisās uz vakariņām...
Ai, dzīve kļūst jaukāka... vēl tikai 6 dieniņas... Mmmm.
Baci tutti!
Miss L.
Šodien ir tā diena, kad ir veiksmīgi nokārtots gala eksāmens itāļu valodā – gan rakstiskais, gan mutiskais (26 punkti no 30!!!)!
Abas iepriekšējās dienas nekas daudz prātīgs nenotika. Vakar bija lekcijas + papildlekcijas kopumā līdz 6iem vakarā, pirms tam arī 6 lekcijas dienā – tas rada diezgan smagu nogurumu vakaros un grūtu piecelšanos no rītiem. Vakar tam visam klāt nāca arī nejaukas galvassāpes un milzonīga miegainība visas dienas garumā...nejauki. Izmērīju temperatūru, pirmajā mērīšanas reizē parādīja, ka man ir 35.5’C!!!!, bet pēc tam jau normāla 36.6’C. Ja nezini, ka temperatūra ir paaugstināta vai zini, ka ir laba, tad arī pašsajūta uzlabojas, fakts.
Vēl viena sen zināma patiesība, kas pavadīja mani šīs divas dienas, saulīte iedvesmo! Jā, abas dienas bija skaists laiks, spīdēja saule un skaists kā pavasarī! Vakaros gan mazliet joprojām smidzina, bet rīti ir jaukāki, ja ir saulains! Tad kaut kā lielāks prieks šeit būt! (Negribas pat iedomāties savu dzīvi Anglijā vai Īrijā – tas nav priekš manis!)
Sāra piedāvāja runāt ar mani tikai itāliski...vēl ne, mazliet biedējoši šķiet.
Sāku plānot savus „īstās skolas” kursus, lai varētu iegūt gan to, ko gribu, gan tos kredītpunktus, ko vajag. Pagaidām ne viss sanāk kā gribētos, mazliet sūrojos par birokrātiju, bet tas te nepatīk visiem. Katrs strādā tikai savās noteiktajās stundās un ne minūti ilgāk vai ātrāk, tas mazliet kaitinoši.
Bet es nokārtoju eksāmenu!!! Nevarētu teikt, ka bija pārāk grūts vai ļoti viegls...bet nokārtoja laikam visi... nu, ja es nokārtoju, tad visi nokārtoja. Nebija mums grupā neviens īpaši vājš, bet, piemēram, spānietēm vai portugālim tas laikam tomēr bija vieglāk, jo valodas nav gluži vienādas, bet vārdi sakrīt un vietām arī gramatika. Tas varētu būt kā man ar poļu valodu... Šo to saprotu, ko viņi savā starpā runā, par ko runā un ko saka, jo poļu valoda ir radniecīga ar krievu valodu un ļoti daudzi vārdi pamatā ir līdzīgi, nu, vismaz skan tā un nozīmē to pašu. Poļi paši gan to nelabprāt atzīst... Viņi man pat sākumā jautāja vai manā valodā ir līdzīgi vārdi, ka saprotu, ko viņi saka un mana atbilde: „..es vienkārši zinu krievu valodu, tāpēc arī saprotu, ko jūs sakāt” viņiem ne īpaši patika. No norvēģu puiša saņēmu šādu komplimentu : „toreiz, kad jūs sadevāties rokās tajā akcijā pret krieviem (Baltijas ceļš)...tas ir labākais, ko esmu redzējis (no protesta akcijām)!”, patīkami!
Pēc eksāmena ar Moniku aizgājām uz kebab-kafejnīcu un man pagatavoja īpašu veģetāru kebabu ar kaut kādām pupiņu vai zirņu kotletītēm iekšā gaļas vietā! Mmm, garšīgi!!!
Šodien uzdāvināju sev jaunus zābaciņus!!! Smukus, melnus, mazliet ādas, ar atlaidēm (no 69 uz 30 eur) un man patīk! (: ...cik tad var vienos apavos staigāt?! Turklāt Itālijā dzimst mīla pret apaviem!
Vakarā viss kurss sanāksim atkal kopā uz tādām kā noslēguma vakariņām vienā jaukā, tradicionālā itāļu restorānā, netālu no Etrusku arkas, vecpilsētā. Pēc tam 23:30 visiem erasmus studentiem tikšanās pilsētas galvenajā laukumā, lai pēdējā vakarā (dažiem,kas brauc prom) vēl pabūtu visi kopā un beidzot visi viens otru ieraudzītu!
Vai ir iespējams iedomāties, ka pasniedzējas vēl grib mūs rīt redzēt 8:30 lekcijās??? Jā, lekcijas līdz 11tiem, pēc tam 12tos oficiāla atestātu/sertifikātu izsniegšana un basta lingua italiana!!! (:
Drīz jau jātaisās uz vakariņām...
Ai, dzīve kļūst jaukāka... vēl tikai 6 dieniņas... Mmmm.
Baci tutti!
Miss L.
es taču zināju, ka tas eksāmens tev izdosies labi! :)
AtbildētDzēst