20.diena un arī divas iepriekšējās.
Šo dienu varētu nosaukt par „itāļi ar citiem nerēķinās” dienu.... tiklīdz uzrakstīju vārdu „rēķināties” tas salikās ļoti savāds, bet Tilde man palīdzēja saprast, ka tieši tas bija vārds, ko gribēju lietot, jo tas ir:
1) ieturēt; piegriezt uzmanību; pievērst uzmanību; uzklausīt; ievērot; likt aiz auss; likt lāgā; likt omā; likt pie sirds; likt vērā; ņemt vērā; respektēt
2) pielāgoties; piemēroties; ievērot
Kāpēc tieši šodien un tieši tā? Biju uzrakstījusi vēstuli tai Miriamai, kas ir persona, ko man vajag satikt savā fakultātē, lai saskaņotu grafikus un kursus. Patiesībā tā bija diezgan gara vēstule, ar jautājumiem, paskaidrojumiem un vēlmi norunāt konkrētu laiku, kad es viņu Asīzē fakultātē varētu satikt. Atbilde uz to visu bija „labi, tiekamies piektdien”. Es jau pie ļoti īsām atbildēm biju pieradusi, bet tomēr lai precizētu konkrētu laiku, nosūtīju vēl vienu vēstuli ar tieši tādu jautājumu – cikos konkrēti es varētu viņu satikt...bez atbildes. Tad nu pēc lekcijām (11tos) braucu uz staciju, lai 12:15 brauktu ar vilcienu uz Asīzi, bet še tev, vilciens pēdējā brīdī tika atcelts un nebrauca vispār, jo neesot vadītāja vai kaut kas tamlīdzīgs...labi, man nākamais jau pēc stundas, bet citiem, kas ar to vilcienu grasījās kādas 4 stundas līdz tāltālai vietai braukt, ko tiem?! Aizgāju līdz McDonaldam, pirmo reizi kopš esmu te, paņēmu frī kartupelīšus, jo pārējais ir vai nu ļoti dārgs, vai arī ar gaļu. Tualetes izlietnē nomazgāju iepriekš veikalā nopirktos ābolus un tad jau kaut kad pienāca mans vilciens. Bija doma šodien neiet uz kultūras lekcijām, bet jau no rīta braukt uz Asīzi, lai NOTEIKTI varētu satikt to Miriamu, bet kolēģi mani pārliecināja, ka „tā taču ir universitāte, viņiem ir jāstrādā vismaz līdz pēcpusdienai”, tāpēc arī braucu pēc lekcijām. Tā nu iekāpu vilcienā un no Asīzes stacijas devos kājām uz fakultāti, biju tur nedaudz pāri 2iem un izdevās satikt savu Miriamu, kas ir atbildīgā par studiju procesu vai kaut kā tā...bet izdevās man viņu satikt jau mētelī un ar somu rokās. Viņa devās prom. Biju nelielā šokā, ka tik ātri, bet viņa man paskaidroja, ka šodien strādājot tikai līdz 2iem un neesot nekādas iespējamības ar mani tagad runāt... Kā nav? Viņa taču stāvēja manā priekšā!!?? Lai es nākot pirmdien, tad vismaz laikus konkrētākus pateica, bet domāju, ka tāpat nākšu no rīta, lai pavisam noteikti varētu nokārtot skolas lietas! Tā viņa pazuda, aizbrauca ar mašīnu....forši. Bet es asarām acīs gāju atpakaļ pa briesmīgo gājēju tiltu atpakaļ, lieki pieminēt, cik ļoti man tas prasīja saņemties un skriet pāri, skatoties tikai uz priekšu (ne uz to, kas zem kājām)! Mazliet papinkšķēju, gāju atpakaļ uz vilcienu, kas vēl kādu nepilnu stundu jāgaida, un dusmojos...pašai žēl, ka tik daudz, bet dusmojos...gāju garām bazilikai un jautāju : „nu, kāpēc?”....lai nu kā, izdomāju, ka šad un tad saldējums aizdzen visādas sliktās domiņas un aizgāju uz Dželatēriju (Gelateria - tur tirgo saldējumu) un nopirku divas lielas bumbas ar šokolādes un zemeņu saldējumu. Jā, lai arī ārā lietus un vējš, saldējums patiešām ļoti palīdzēja! (: Nu, ok, iešu pirmdien.
Laiks šodien traks, visu laiku pūš vējš! Silts un jauks laiks bija pa dienu, arī vējš pa dienu bija tāds vasarīgs un silts, bet tagad vakarā aiz loga svilpo tā, ka pat neomulīgi mazliet.
Šodien man ir mazā veļas diena un te arī bija vēl viens mazais nerēķināšanās incidents, šo gan ļaunā neņēmu un manu dienu tas nemainīja, bet tomēr. Pierakstījos uz 2 veļas mašīnām 6os, samaksāju tos 2x20 centus un 6os gāju likt savas baltās drēbītes vienā un tumšās/krāsainās – otrā veļas mašīnā, bet sanāca uzreiz ielikt tikai baltās, jo puisis, kam tajā pašā laikā bija priekš manis jāatbrīvo veļas mašīna, ieradās pēc savām drēbēm ar nokavēšanos, turklāt vēl pēc tam savas drēbes pa vienai ņēma laukā no mašīnas, bez maz vai katru zeķi salokot, paralēli arī aizrautīgi runājoties ar kaimiņmašīnas meiteni...tā nu stāvēju un gaidīju... bet nē, tas nelika dusmoties, vienkārši tāda diena šodien. (: Izņēmu drēbes un izrādījās, ka viens no man paredzētajiem žāvētājiem nestrādā, tad nu saliku visas gaišās un tumšās drēbes kopā vienā, tad jau redzēs, kas tur iznāks. Domā, labi darīju? Khih...
Lekcijās jūtos kā poliklīnikā, jo visi ir saaukstējušies, visu laiku šņurkājas, klepo un šķauda bez mitas...sāk likties, ka tas varētu izrādīties mazliet bīstami.
Sāra ir aizbraukusi uz savām mājām līdz nākamās nedēļas sākumam, tā, ka man ir vienvietīga istabiņa. Nav slikti!
Man tika atbildēts par ilgstošajiem itāļu valodas kursiem, jēj, tur mācības sāksies ar alfabētu...BEIDZOT! Heh, domāju, ka sākumam diezgan noderīgi!
No ViA gan man vēl neviens ne par naudām, ne par darbiem nav atbildējis...stulbi, neko nezinu, ko lai dara.
Nākamo ceturdien jau šo kursu noslēguma eksāmens. Brrr, beidzot sāku kaut ko mazliet nopietnāk mācīties. Trešdien jau atkal biju uz papildlekcijām vakarā, diezgan noderīgas! Jap, esmu ieplānojusi tam veltīt visu šo nedēļas nogali, tikai svētdien ar kursa biedriem esam sarunājuši gatavot pusdienas – katrs kādu ēdienu no savas nacionālās virtuves. Ko lai gatavo? Bija doma par kartupeļu pankūkām, bet pakonsultējos un praktiski visi tādas zina un ir ēduši. Ko lai izdomā? ...no tā, ko te var nopirkt?!
Saņēmu paciņu! Ļoti patika, paldies!
BACI
Miss L.
Šo dienu varētu nosaukt par „itāļi ar citiem nerēķinās” dienu.... tiklīdz uzrakstīju vārdu „rēķināties” tas salikās ļoti savāds, bet Tilde man palīdzēja saprast, ka tieši tas bija vārds, ko gribēju lietot, jo tas ir:
1) ieturēt; piegriezt uzmanību; pievērst uzmanību; uzklausīt; ievērot; likt aiz auss; likt lāgā; likt omā; likt pie sirds; likt vērā; ņemt vērā; respektēt
2) pielāgoties; piemēroties; ievērot
Kāpēc tieši šodien un tieši tā? Biju uzrakstījusi vēstuli tai Miriamai, kas ir persona, ko man vajag satikt savā fakultātē, lai saskaņotu grafikus un kursus. Patiesībā tā bija diezgan gara vēstule, ar jautājumiem, paskaidrojumiem un vēlmi norunāt konkrētu laiku, kad es viņu Asīzē fakultātē varētu satikt. Atbilde uz to visu bija „labi, tiekamies piektdien”. Es jau pie ļoti īsām atbildēm biju pieradusi, bet tomēr lai precizētu konkrētu laiku, nosūtīju vēl vienu vēstuli ar tieši tādu jautājumu – cikos konkrēti es varētu viņu satikt...bez atbildes. Tad nu pēc lekcijām (11tos) braucu uz staciju, lai 12:15 brauktu ar vilcienu uz Asīzi, bet še tev, vilciens pēdējā brīdī tika atcelts un nebrauca vispār, jo neesot vadītāja vai kaut kas tamlīdzīgs...labi, man nākamais jau pēc stundas, bet citiem, kas ar to vilcienu grasījās kādas 4 stundas līdz tāltālai vietai braukt, ko tiem?! Aizgāju līdz McDonaldam, pirmo reizi kopš esmu te, paņēmu frī kartupelīšus, jo pārējais ir vai nu ļoti dārgs, vai arī ar gaļu. Tualetes izlietnē nomazgāju iepriekš veikalā nopirktos ābolus un tad jau kaut kad pienāca mans vilciens. Bija doma šodien neiet uz kultūras lekcijām, bet jau no rīta braukt uz Asīzi, lai NOTEIKTI varētu satikt to Miriamu, bet kolēģi mani pārliecināja, ka „tā taču ir universitāte, viņiem ir jāstrādā vismaz līdz pēcpusdienai”, tāpēc arī braucu pēc lekcijām. Tā nu iekāpu vilcienā un no Asīzes stacijas devos kājām uz fakultāti, biju tur nedaudz pāri 2iem un izdevās satikt savu Miriamu, kas ir atbildīgā par studiju procesu vai kaut kā tā...bet izdevās man viņu satikt jau mētelī un ar somu rokās. Viņa devās prom. Biju nelielā šokā, ka tik ātri, bet viņa man paskaidroja, ka šodien strādājot tikai līdz 2iem un neesot nekādas iespējamības ar mani tagad runāt... Kā nav? Viņa taču stāvēja manā priekšā!!?? Lai es nākot pirmdien, tad vismaz laikus konkrētākus pateica, bet domāju, ka tāpat nākšu no rīta, lai pavisam noteikti varētu nokārtot skolas lietas! Tā viņa pazuda, aizbrauca ar mašīnu....forši. Bet es asarām acīs gāju atpakaļ pa briesmīgo gājēju tiltu atpakaļ, lieki pieminēt, cik ļoti man tas prasīja saņemties un skriet pāri, skatoties tikai uz priekšu (ne uz to, kas zem kājām)! Mazliet papinkšķēju, gāju atpakaļ uz vilcienu, kas vēl kādu nepilnu stundu jāgaida, un dusmojos...pašai žēl, ka tik daudz, bet dusmojos...gāju garām bazilikai un jautāju : „nu, kāpēc?”....lai nu kā, izdomāju, ka šad un tad saldējums aizdzen visādas sliktās domiņas un aizgāju uz Dželatēriju (Gelateria - tur tirgo saldējumu) un nopirku divas lielas bumbas ar šokolādes un zemeņu saldējumu. Jā, lai arī ārā lietus un vējš, saldējums patiešām ļoti palīdzēja! (: Nu, ok, iešu pirmdien.
Laiks šodien traks, visu laiku pūš vējš! Silts un jauks laiks bija pa dienu, arī vējš pa dienu bija tāds vasarīgs un silts, bet tagad vakarā aiz loga svilpo tā, ka pat neomulīgi mazliet.
Šodien man ir mazā veļas diena un te arī bija vēl viens mazais nerēķināšanās incidents, šo gan ļaunā neņēmu un manu dienu tas nemainīja, bet tomēr. Pierakstījos uz 2 veļas mašīnām 6os, samaksāju tos 2x20 centus un 6os gāju likt savas baltās drēbītes vienā un tumšās/krāsainās – otrā veļas mašīnā, bet sanāca uzreiz ielikt tikai baltās, jo puisis, kam tajā pašā laikā bija priekš manis jāatbrīvo veļas mašīna, ieradās pēc savām drēbēm ar nokavēšanos, turklāt vēl pēc tam savas drēbes pa vienai ņēma laukā no mašīnas, bez maz vai katru zeķi salokot, paralēli arī aizrautīgi runājoties ar kaimiņmašīnas meiteni...tā nu stāvēju un gaidīju... bet nē, tas nelika dusmoties, vienkārši tāda diena šodien. (: Izņēmu drēbes un izrādījās, ka viens no man paredzētajiem žāvētājiem nestrādā, tad nu saliku visas gaišās un tumšās drēbes kopā vienā, tad jau redzēs, kas tur iznāks. Domā, labi darīju? Khih...
Lekcijās jūtos kā poliklīnikā, jo visi ir saaukstējušies, visu laiku šņurkājas, klepo un šķauda bez mitas...sāk likties, ka tas varētu izrādīties mazliet bīstami.
Sāra ir aizbraukusi uz savām mājām līdz nākamās nedēļas sākumam, tā, ka man ir vienvietīga istabiņa. Nav slikti!
Man tika atbildēts par ilgstošajiem itāļu valodas kursiem, jēj, tur mācības sāksies ar alfabētu...BEIDZOT! Heh, domāju, ka sākumam diezgan noderīgi!
No ViA gan man vēl neviens ne par naudām, ne par darbiem nav atbildējis...stulbi, neko nezinu, ko lai dara.
Nākamo ceturdien jau šo kursu noslēguma eksāmens. Brrr, beidzot sāku kaut ko mazliet nopietnāk mācīties. Trešdien jau atkal biju uz papildlekcijām vakarā, diezgan noderīgas! Jap, esmu ieplānojusi tam veltīt visu šo nedēļas nogali, tikai svētdien ar kursa biedriem esam sarunājuši gatavot pusdienas – katrs kādu ēdienu no savas nacionālās virtuves. Ko lai gatavo? Bija doma par kartupeļu pankūkām, bet pakonsultējos un praktiski visi tādas zina un ir ēduši. Ko lai izdomā? ...no tā, ko te var nopirkt?!
Saņēmu paciņu! Ļoti patika, paldies!
BACI
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru