74.diena, otrdiena...
Redz kā ir ar tām pārmaiņām un garlaicību, no kuras vēlamies izmukt. Atliek tikai sākt činkstēt par „man ir tik garlaicīgi, man ir apnicis šis, man ir apnicis tas vai tamlīdzīgi” un „hops!” – ienāk pārmaiņa, šķietami, tik pelēkajā ikdienā. Ja pārmaiņa uz labu, tad veiksmīgi sanācis, bet, ja uz sliktu, tad tik ļoti gribas atpakaļ pie ierastā... ai, kaut vai pelēkā.
Turpinājumā paskaidrojums un atsauce uz manu šodienu...
Ievads bija tieši tik sapņaini teorētisks, lai neuzvedinātu uz domām par patiesajiem šīsdienas notikumiem, lai gan notikums bija tikai viens, taču atstāja nopietnu iespaidu uz visu atlikušo dienu, kas zina, varbūt vēl ilgāku laiku...
Šņākuļoju šorīt atkal ar stundas novirzi no vakardienas plāniem par šodienu, tā kaut kur ap 10tiem, pamošanās sākās līdz ar mammas īsziņu, tā sastādīja 4 īsziņu garumu, kas, savukārt, nozīmēja, ka man pa to laiku bija jāizdzēš citas 4 iepriekšējās īsziņas, lai varētu saņemt un izlasīt šo te pilnībā...kaut kā tā arī pamodos un piecēlos. Plāniņš bija rītu pavadīt pie datora, tātad pie GP, tad ap 16:30 braukt uz pilatēm, kopumā kādas 2,5 stundiņas pavingrot un tad jau vakars būtu pienācis ar visādiem vakara darbiem, bet tas viss izmainījās... jo es nokritu pa kāpnēm. Jā, manā istabiņā ir 2x6 pakāpieni, kas klāti ar marmora plāksnēm, ja nekļūdos, un pārējā grīda klāta ar līdzīga slidenuma pakāpes flīzēm, kas, savienojumā ar manām slīdīgajām šļūcamčībām, veido neatkārtojamu kombināciju! Es kāpu lejā no augstākā punkta uz vidējo un TĀ paslīdēju...ui, ka kaut kādā interesantā veidā it kā nošļūcu (nezinu vai uz dibena vai kājām) lejā...Piezemējusies, sapratu, ka esmu sasitusies, rokas sāp, bet viss it kā labi, taču tad sagriezās galva. Tad bija visādi sapnīši un jokainas lietas, samaņas zudums, līdz pēc kāda brīža, kas, iespējams, varētu būt kādas 10 minūtes +/-, es atmodos, sapratu, ka esmu dīvainā pozā un veidā zem galda ar vaigu pie zemes, kad sapratu, kas aptuveni notiek, kāpu atkal augšā, apgūlos gultā. Milzu apjukums, šķindoņa ausīs un atgriezās visas maņas, diemžēl arī sāpju sajūta...eh, zilumi uz rokām, puns pierē un nenormāli sāpīgs astes kauls. Pārējais viss dienas laikā mazināja savu nozīmīgumu, bet dibens gan turpināja sāpēt – apgrūtināta gan piecelšanās, gan apsēšanās, noliekšanās un tāda veida kustības. Protams, visas pilates un sporta zāle šodien no manis atpūtīsies un es no tā arī...
Vēlāk aizbraucu uz tuvējo pārtikas veikalu, sapirku našķus, uz kuriem pēdējā laikā esmu ļoti kārīga, sulas un jogurtus. Pamācījos, atpūtos apguļoties, pamācījos, atpūtos... un aptuveni tādā veidā pagāja visa mana diena. Vakarā vēl aukstums arī man uzmācās un rezultātā sēžu 3 džemperos vienā, nekustīgā pozā, jo gan auksti, gan sāp, pie datora un daros visādas datorlietas...ai, gan rakstu savu projektu, gan spēlēju muļķīgas spēlītes, gan lasu trakus rakstus, kurus nevajadzētu lasīt, piemēram, par astes kaula problēmām un dzemdībām...ko tik tai internetā neraksta, sabaida tikai.
Tā nu es jums te šodien pačīkstēju... piedošan un paldies, ka tā varēja!
Eh, rīt būs atkal jauna diena un tad jau būs labāk! (:
Saudzējiet sevi un sargājiet savējos!
Miss L.
Redz kā ir ar tām pārmaiņām un garlaicību, no kuras vēlamies izmukt. Atliek tikai sākt činkstēt par „man ir tik garlaicīgi, man ir apnicis šis, man ir apnicis tas vai tamlīdzīgi” un „hops!” – ienāk pārmaiņa, šķietami, tik pelēkajā ikdienā. Ja pārmaiņa uz labu, tad veiksmīgi sanācis, bet, ja uz sliktu, tad tik ļoti gribas atpakaļ pie ierastā... ai, kaut vai pelēkā.
Turpinājumā paskaidrojums un atsauce uz manu šodienu...
Ievads bija tieši tik sapņaini teorētisks, lai neuzvedinātu uz domām par patiesajiem šīsdienas notikumiem, lai gan notikums bija tikai viens, taču atstāja nopietnu iespaidu uz visu atlikušo dienu, kas zina, varbūt vēl ilgāku laiku...
Šņākuļoju šorīt atkal ar stundas novirzi no vakardienas plāniem par šodienu, tā kaut kur ap 10tiem, pamošanās sākās līdz ar mammas īsziņu, tā sastādīja 4 īsziņu garumu, kas, savukārt, nozīmēja, ka man pa to laiku bija jāizdzēš citas 4 iepriekšējās īsziņas, lai varētu saņemt un izlasīt šo te pilnībā...kaut kā tā arī pamodos un piecēlos. Plāniņš bija rītu pavadīt pie datora, tātad pie GP, tad ap 16:30 braukt uz pilatēm, kopumā kādas 2,5 stundiņas pavingrot un tad jau vakars būtu pienācis ar visādiem vakara darbiem, bet tas viss izmainījās... jo es nokritu pa kāpnēm. Jā, manā istabiņā ir 2x6 pakāpieni, kas klāti ar marmora plāksnēm, ja nekļūdos, un pārējā grīda klāta ar līdzīga slidenuma pakāpes flīzēm, kas, savienojumā ar manām slīdīgajām šļūcamčībām, veido neatkārtojamu kombināciju! Es kāpu lejā no augstākā punkta uz vidējo un TĀ paslīdēju...ui, ka kaut kādā interesantā veidā it kā nošļūcu (nezinu vai uz dibena vai kājām) lejā...Piezemējusies, sapratu, ka esmu sasitusies, rokas sāp, bet viss it kā labi, taču tad sagriezās galva. Tad bija visādi sapnīši un jokainas lietas, samaņas zudums, līdz pēc kāda brīža, kas, iespējams, varētu būt kādas 10 minūtes +/-, es atmodos, sapratu, ka esmu dīvainā pozā un veidā zem galda ar vaigu pie zemes, kad sapratu, kas aptuveni notiek, kāpu atkal augšā, apgūlos gultā. Milzu apjukums, šķindoņa ausīs un atgriezās visas maņas, diemžēl arī sāpju sajūta...eh, zilumi uz rokām, puns pierē un nenormāli sāpīgs astes kauls. Pārējais viss dienas laikā mazināja savu nozīmīgumu, bet dibens gan turpināja sāpēt – apgrūtināta gan piecelšanās, gan apsēšanās, noliekšanās un tāda veida kustības. Protams, visas pilates un sporta zāle šodien no manis atpūtīsies un es no tā arī...
Vēlāk aizbraucu uz tuvējo pārtikas veikalu, sapirku našķus, uz kuriem pēdējā laikā esmu ļoti kārīga, sulas un jogurtus. Pamācījos, atpūtos apguļoties, pamācījos, atpūtos... un aptuveni tādā veidā pagāja visa mana diena. Vakarā vēl aukstums arī man uzmācās un rezultātā sēžu 3 džemperos vienā, nekustīgā pozā, jo gan auksti, gan sāp, pie datora un daros visādas datorlietas...ai, gan rakstu savu projektu, gan spēlēju muļķīgas spēlītes, gan lasu trakus rakstus, kurus nevajadzētu lasīt, piemēram, par astes kaula problēmām un dzemdībām...ko tik tai internetā neraksta, sabaida tikai.
Tā nu es jums te šodien pačīkstēju... piedošan un paldies, ka tā varēja!
Eh, rīt būs atkal jauna diena un tad jau būs labāk! (:
Saudzējiet sevi un sargājiet savējos!
Miss L.
lasu un nesaprotu, kas gan ir kopīgas astes kaulu problēmām un dzemdībām :P
AtbildētDzēstsargi sevi gan :)
mēs tevi šeit gaidām veselu un vienā gabalā :)
nu, redz, tur esot gan saistība un astes kaulam - tā lokanībai un nesalauzumam - esot liela loma... bet, ja Tava mamma saka, ka tā nav, tad es labprāt to gribētu zināt un tam ticēt! :)
AtbildētDzēstDakteri vai kojas - tāds šodien ir jautājums.
Galvenais, ka gaidāt...tas forši! Paldies :)