65.diena. Pirmās Lieldienas, svētdiena, 4.aprīlis.
Ilgi neesmu neko rakstījusi un tā vien šķiet, ka tam vajadzētu būt notikumiem pilnam laikam, lai neatliktu brīdis par to uzrakstīt, bet... nē. Kas tad īsti ir noticis?!
Esmu vēlreiz bijusi ekskursijā uz Perugina šokolādes fabriku ar jau otro itāļu valodas grupu, pirms tam biju februāra mēnesī. Neko īpaši daudz jaunu tur neuzzināju, bet nostiprināju jau esošās zināšanas. Un tomēr šķiet, ka šī fabrika, kas sevi dēvē par vienu no lielākajām Eiropā (kas gan ir rādītājs un atskaites punkts?), kuras produkcija ir 5 kontinentos – visā Pasaulē un ik minūti izgatavo ap miljons saldumiņu, tomēr šķiet, ka sevi pārvērtē... ar to es domāju, kurš gan tādu iepriekš – pirms ierašanās Itālijā – zina? Iespējams, tā ir tāda Austrumeiropas atstumšana, ka līdz mums nenonāk visas supergaršīgās un foršās ņammas!? Piemēram, šokolāde Milka. Persona, kas nekur tā īsti Eiropā nav pabijusi (veikalos un benzīntankos), Austrijā nav bijusi, jau arī droši vien par Milku neko nebūs dzirdējusi, bet tagad tā ir ienākusi Latvijā un laikam jau tie cilvēki pērk... Doma ir tāda, ka ne viss, ko mēs savā galā nezinām, nav slavens, liels un ietekmīgs. Jap.
Līdz oliņdienām vēl bija tālu, kad jau veikalā piepirku pilnu maisu ar visādām ēdmaņām, lai būtu ko dzīvot tajās dienās, kad ēd
nīca nestrādā. Un nopirku arī Kinder oliņu! (: Šogad izpaliek olu krāsošana, šūpoles (būs odi laikam, bet vēl jāpārbauda), olu kaujas un ripināšanas, meklēšanas un atrašanas, sāls un majonēze, pūpoli un sniegpulkstenītes, siltais, bet dubļainais laiks – mājas. Lai gan joprojām tā īsti neatceros, ko darīju un kur biju pērnajās Lieldienās. Nu, laikam jau tajā Krievzemē...varbūt. Njā, šogad man Kinder oliņa, kur kā mantiņu saņēmu diezgan specifiska izskata āzi. Jokains. Bet vispār veikalos tirgo tādas milzu olas, tas, ja runājam par šo svētku komerciālo pusi, tiešām milzīgas Kinder olas, tikai te tās ražo visādas citas šoko firmas. Ola ir no šokolādes, pēc izmēra varētu būt tik liela kā strausa ola, tā ir ievīstīta spīdīgā dāvanu papīrā un iekšā ir milzīga manta, kas var būt gan josta, gan cepure, gan rotaļlieta, gan visāds citāds liels nieks. Un maksā ap 13 EUR! Tad nu visi skolas bērni pirms pavasara brīvdienām skolā šo te saņem, tad vēl pēc tam mājās, jo veikali ir pilni ar vecākiem, tantēm un onkuļiem, kam ratos vismaz viena šāda gigantiska ola ir, traki.
Vakar beidzot gribējās ko siltu arī apēst, aizbraucu ar autobusu uz puscentru, nopirku 4 sieru picu un nācu kājām uz kojām, pa ceļam vēl nopirku kolu un mmm...tas bija TIIIIK garšīgi!!!
Vakardien arī diezgan nopietni piesēdos mācībām, Gada projektam, patiesībā vakar diezgan sanāca tādas vēstures studijas, es pamazām, pamazām... bet uz priekšu kustu. (: Tas būs tas, ar ko nodarbošos visas turpmākās nedēļas – pastudēt, uzrakstīt, izpētīt, uzrakstīt... gribas jau, lai viss forši un labi beigās.
Man datorā ir tikai kādas 4 filmas un viens seriāls (1 sezona), tad nu random kārtībā to visu drillēju un vakar bija pienākusi kārta Little Miss Sunshine filmai, kas ir absolūti atšķirīga, bet smieklīga, jauka, jautra un pozitīvi uzlādējoša!
Tikai man atkal kaut kā sanāk aiziet ap 2iem gulēt, tad līdz 11tiem necelties un...tā. par to bišk žēl.
Šodien līst lietus. Apkārt nav praktiski neviena cilvēka – kojas tukšas, mašīnu maz – un es varu pievērsties tam trakajam darbam.
Ok, veiksmes jums un mums, un visiem...
PRIECĪGAS LIELDIENAS!
Ci vediamo... jeb Uz redzēšanos!
Miss L.
Ilgi neesmu neko rakstījusi un tā vien šķiet, ka tam vajadzētu būt notikumiem pilnam laikam, lai neatliktu brīdis par to uzrakstīt, bet... nē. Kas tad īsti ir noticis?!
Esmu vēlreiz bijusi ekskursijā uz Perugina šokolādes fabriku ar jau otro itāļu valodas grupu, pirms tam biju februāra mēnesī. Neko īpaši daudz jaunu tur neuzzināju, bet nostiprināju jau esošās zināšanas. Un tomēr šķiet, ka šī fabrika, kas sevi dēvē par vienu no lielākajām Eiropā (kas gan ir rādītājs un atskaites punkts?), kuras produkcija ir 5 kontinentos – visā Pasaulē un ik minūti izgatavo ap miljons saldumiņu, tomēr šķiet, ka sevi pārvērtē... ar to es domāju, kurš gan tādu iepriekš – pirms ierašanās Itālijā – zina? Iespējams, tā ir tāda Austrumeiropas atstumšana, ka līdz mums nenonāk visas supergaršīgās un foršās ņammas!? Piemēram, šokolāde Milka. Persona, kas nekur tā īsti Eiropā nav pabijusi (veikalos un benzīntankos), Austrijā nav bijusi, jau arī droši vien par Milku neko nebūs dzirdējusi, bet tagad tā ir ienākusi Latvijā un laikam jau tie cilvēki pērk... Doma ir tāda, ka ne viss, ko mēs savā galā nezinām, nav slavens, liels un ietekmīgs. Jap.
Līdz oliņdienām vēl bija tālu, kad jau veikalā piepirku pilnu maisu ar visādām ēdmaņām, lai būtu ko dzīvot tajās dienās, kad ēd
nīca nestrādā. Un nopirku arī Kinder oliņu! (: Šogad izpaliek olu krāsošana, šūpoles (būs odi laikam, bet vēl jāpārbauda), olu kaujas un ripināšanas, meklēšanas un atrašanas, sāls un majonēze, pūpoli un sniegpulkstenītes, siltais, bet dubļainais laiks – mājas. Lai gan joprojām tā īsti neatceros, ko darīju un kur biju pērnajās Lieldienās. Nu, laikam jau tajā Krievzemē...varbūt. Njā, šogad man Kinder oliņa, kur kā mantiņu saņēmu diezgan specifiska izskata āzi. Jokains. Bet vispār veikalos tirgo tādas milzu olas, tas, ja runājam par šo svētku komerciālo pusi, tiešām milzīgas Kinder olas, tikai te tās ražo visādas citas šoko firmas. Ola ir no šokolādes, pēc izmēra varētu būt tik liela kā strausa ola, tā ir ievīstīta spīdīgā dāvanu papīrā un iekšā ir milzīga manta, kas var būt gan josta, gan cepure, gan rotaļlieta, gan visāds citāds liels nieks. Un maksā ap 13 EUR! Tad nu visi skolas bērni pirms pavasara brīvdienām skolā šo te saņem, tad vēl pēc tam mājās, jo veikali ir pilni ar vecākiem, tantēm un onkuļiem, kam ratos vismaz viena šāda gigantiska ola ir, traki.Vakar beidzot gribējās ko siltu arī apēst, aizbraucu ar autobusu uz puscentru, nopirku 4 sieru picu un nācu kājām uz kojām, pa ceļam vēl nopirku kolu un mmm...tas bija TIIIIK garšīgi!!!
Vakardien arī diezgan nopietni piesēdos mācībām, Gada projektam, patiesībā vakar diezgan sanāca tādas vēstures studijas, es pamazām, pamazām... bet uz priekšu kustu. (: Tas būs tas, ar ko nodarbošos visas turpmākās nedēļas – pastudēt, uzrakstīt, izpētīt, uzrakstīt... gribas jau, lai viss forši un labi beigās.
Man datorā ir tikai kādas 4 filmas un viens seriāls (1 sezona), tad nu random kārtībā to visu drillēju un vakar bija pienākusi kārta Little Miss Sunshine filmai, kas ir absolūti atšķirīga, bet smieklīga, jauka, jautra un pozitīvi uzlādējoša!
Tikai man atkal kaut kā sanāk aiziet ap 2iem gulēt, tad līdz 11tiem necelties un...tā. par to bišk žēl.
Šodien līst lietus. Apkārt nav praktiski neviena cilvēka – kojas tukšas, mašīnu maz – un es varu pievērsties tam trakajam darbam.
Ok, veiksmes jums un mums, un visiem...
PRIECĪGAS LIELDIENAS!
Ci vediamo... jeb Uz redzēšanos!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru