69.diena... interesants skaitlis. (:
Ir ceturtdiena, beidzot pienākusi diena, kad ir laiciņš kaut ko te sarakstīt un īsumā pastāstīt par šīm 3 dienām.
Viss sākās ar otrdienu, ar vārdu „viss” šoreiz ir domāta mana nedēļa. Otrdiena bija kā tāda mazā darbu vētra pēc klusuma, pēc mierīgajām Lieldienām beidzot bija ko darīt! Te gan jāatzīst, ka Lieldienas man šogad ļoti švakas sanāca, lai neteiktu vairāk, jo nebija ne svētku, ne Lieldienu sajūta, par to žēl, bet nākamgad ir visas iespējas revanšēties! (: Tātad, otrdiena, diena, kas pagāja darāmo darbu gūzmā, sākās ar pasta apmeklējumu, kur, pēc tik ļoti pierastās un normālās vismaz 20 minūšu rindas gaidīšanas, samaksāju par kojām. Nākamais darāmais un ļoti obligātais darbiņš bija braukšanas kartes papildināšana. Tad nu devos uz Bus Terminal jeb autoostu, kur arī šo jautājumu veiksmīgi nokārtoju. Tālāk atpakaļ uz kojām pusdienās, pēc pusdienām vēl viens brauciens uz centru kārtot skolas lietas. Pirmais gājiens uz Erasmus ofisu, kur saņēmu savu ceļojošo dokumentu, ViA tas ticis parakstīts un pa faksu atsūtīts turpmākai parakstu vākšanai šeit. Tālāk ar dokumentu ķešā (te domāta vienkārši mape) jāsteidz pie savas diezgan ekscentriskās koordinatores... bet par viņu jau laikam esmu stāstījusi iepriekš. Tad nu, lūk, Elvira Lussana ir viņas vārds un 10. ir viņas kabinets. Pirms tuvošanās kabinetam, pārmetu krustu, eju iekšā, stādos priekšā un sniedzu savu dokumentu, kur viņas paraksts ir vitāli nepieciešams! Un viņa... pēc nelielas ne pārāk jaukas replikas, PARAKSTĪJA!!! Tas bija pēcpusdienas, dienas un mazliet nedēļas ļoti labais notikums, mazais smagums, kas pazuda. Pēc tam vēl sporta zāles apmeklējums, kur bez trenažieriem, aizgāju uz Stiepšanās Pilatēm, kas varētu būt uz jogas pusi, bet citāda atrakcija. Jā, diena bija ļoti darbīga un izdevusies! (:
Mana nedēļa turpinājās ar trešdienu, protams.. (: Trešdiena arī bija maziem, foršiem notikumiem bagāta. No rīta (8 – 11) paredzētās itāļu valodas vietā notika tikai puse šo lekciju, jo mēs bijām pārāk maz. Lai gūtu priekšstatu, cik tad ir maz, pastāstīšu kā tas ir parasti. Kopumā mēs itāļu valodas iesācēju grupā esam 7 studenti – divas vācietes, turks, portugālis, 2 somietes un es. Somietes uz lekcijām nenāk, esmu viņas redzējusi tikai vienu reizi itāļu valodas lekcijās, bet tā arī nevienam īsti nav skaidrs vai viņas ir samaksājušas par to naudiņas, grib/negrib, patīk/nepatīk un kāpēc nenāk. Vienu no viņām sauc Vanna... khihi. Arī viņas dzīvo kojās, esmu satikusi viņas te daudzas reizes, mēs dažreiz parunājamies, dažreiz vienkārši sasveicināmies, bet par itāļu valodu neesam runājušas. Rezultātā, es varētu būt vienīgais savienojošais elements, ķēdes posms, kas viestu skaidrību sakarībā – itāļu valoda & somietes... piedošan. Kā gadījies, kā ne, mēs vairāk vai mazāk regulāri esam 5 studenti šajās lekcijās, ja atminamies gadījumu ar somietēm. (: Bet nu, bija sanācis tā, ka Lieldienu brīvdienās daļa no mūsu grupas devās mājās – uz savām Vācijām un Portugālēm – patiesībā, Laura (DE) un Jesus (PT) tikai aizbrauca, tātad uz lekcijām mēs varētu būt 3 nācēji – es, Līzbete (DE) un Onurs (TR). Iekavās ir piederības jeb valstu abreviatūras, bet kopumā ceru, ka spējat izsekot līdzi notikumu straujajai gaitai. (: joks, protams. Bet turku pupa nenāk uz lekcijām un tad nu... vispār, trešdien es biju VIENA PATI!!! Nu, labi, tāda ekskluzīva privātstunda turpinājās tikai 5 minūtes, kad ieradās Līzbete. Tik un tā, arī divatā sanāca diezgan privātstunda un lekciju neņēmām visu, bet tikai pusi. Žēl, ka nebija citi, bet arī forši un ļoti noderīgi mums. Pēc mazās itāļu valodas man bija sarunāta tikšanās ar angļu valodas pasniedzēju, par kuru biju dzirdējusi trakumstāstus no kursabiedriem. Satiku, parunājos par savu angļu valodas eksāmenu un izrādās, nemaz tika nešpetna viņa nav un arī ar angļu valodas eksāmenu man viss forši nokārtosies! (: Izgāju no fakultātes un kaut kas sagrieza vēderu mazliet otrādi... khmm, iespējams, nepareizi to noformulēju, bet bija tāda mazās laimītes sajūtiņa – mazie prieka taurentiņi/taurenīši vēderā! (: Pēc tam vēl aizgāju uz Erasmus offisu, nokārtoju tur visas dokumentu lietas līdz galam un saņēmu ieteikumu vairs neuztraukties, mierīgi čunčināt uz priekšu, cītīgi mācīties un vēl arī to, ka man visas papīru lietas kārtībā! Tas iepriecina! Ai, pēc tam pa dienu vēl uz 3 stundiņām nosnaudos, pēc tam traki nolēkājos sporta zālē, tad jau vakariņš un nogurumiņš atkal klāt...
Ceturtdiena, šodiena... iespējams, esat pamanījuši, ka neesmu bijusi uz augstskolas lekcijām Asīzē. Par iemeslu tam ir tas, ka... man nav lekciju! Vai tas tā ir labi, vai ne gluži – grūti spriest, vai man tāpēc ir vairāk brīva laika – ne-e! Un lekcijas nebūs arī nākamajā nedēļā, tad nu man daudz vairāk laiks tam....gada projektam. Šodien atkal itāļu valodā mēs bijām divatā ar Līzbeti, bet ir forši, visu var daudz labāk saprast, pat, ja ar 5.reizi nesaprotu, man tiek atkārtoti paskaidrots līdz saprotu, kas gan nenotiek pārāk bieži, jo es visu vienmēr labi saprotu! (: Pēc itāļu valodas, kas šoreiz nebija pusi laika, bet gan pilnu lekcijas laiku, tātad no 11 – 14, devos pusdienās, pēc tam uz pastu, lai nosūtītu lielu vēstuli (A4 formātā) uz ViA, ar saviem nokārtotajiem, parakstītajiem dokumentiem. Ai, pēc tam neko daudz jau nedarīju, atkal aizgāju uz tām pilatēm, tad nu tagad, tikai ap 8iem vakarā, ierados kojās, bet tā ir gandrīz katru dienu.
Rītdien vai sestdien ir plāniņš aizlaist pavasara iepirkšanās tūrītē – uz Florenci vai tāpat Perudžas veikalus vēlreiz izskatīt, jo laiks kļūst arvien siltāks (ap 20 grādiem) un mans apģērbs arvien nepiemērotāks – pa karstu, pa kaaaarstu man jau kļūst! Tāda doma ir, tad jau manīs kā būs rīt.... ja labs laiciņš, tad viss var labi sanākt! (:
Pavasara sauli aiz loga un sirdīs!
Miss L.
Ir ceturtdiena, beidzot pienākusi diena, kad ir laiciņš kaut ko te sarakstīt un īsumā pastāstīt par šīm 3 dienām.
Viss sākās ar otrdienu, ar vārdu „viss” šoreiz ir domāta mana nedēļa. Otrdiena bija kā tāda mazā darbu vētra pēc klusuma, pēc mierīgajām Lieldienām beidzot bija ko darīt! Te gan jāatzīst, ka Lieldienas man šogad ļoti švakas sanāca, lai neteiktu vairāk, jo nebija ne svētku, ne Lieldienu sajūta, par to žēl, bet nākamgad ir visas iespējas revanšēties! (: Tātad, otrdiena, diena, kas pagāja darāmo darbu gūzmā, sākās ar pasta apmeklējumu, kur, pēc tik ļoti pierastās un normālās vismaz 20 minūšu rindas gaidīšanas, samaksāju par kojām. Nākamais darāmais un ļoti obligātais darbiņš bija braukšanas kartes papildināšana. Tad nu devos uz Bus Terminal jeb autoostu, kur arī šo jautājumu veiksmīgi nokārtoju. Tālāk atpakaļ uz kojām pusdienās, pēc pusdienām vēl viens brauciens uz centru kārtot skolas lietas. Pirmais gājiens uz Erasmus ofisu, kur saņēmu savu ceļojošo dokumentu, ViA tas ticis parakstīts un pa faksu atsūtīts turpmākai parakstu vākšanai šeit. Tālāk ar dokumentu ķešā (te domāta vienkārši mape) jāsteidz pie savas diezgan ekscentriskās koordinatores... bet par viņu jau laikam esmu stāstījusi iepriekš. Tad nu, lūk, Elvira Lussana ir viņas vārds un 10. ir viņas kabinets. Pirms tuvošanās kabinetam, pārmetu krustu, eju iekšā, stādos priekšā un sniedzu savu dokumentu, kur viņas paraksts ir vitāli nepieciešams! Un viņa... pēc nelielas ne pārāk jaukas replikas, PARAKSTĪJA!!! Tas bija pēcpusdienas, dienas un mazliet nedēļas ļoti labais notikums, mazais smagums, kas pazuda. Pēc tam vēl sporta zāles apmeklējums, kur bez trenažieriem, aizgāju uz Stiepšanās Pilatēm, kas varētu būt uz jogas pusi, bet citāda atrakcija. Jā, diena bija ļoti darbīga un izdevusies! (:
Mana nedēļa turpinājās ar trešdienu, protams.. (: Trešdiena arī bija maziem, foršiem notikumiem bagāta. No rīta (8 – 11) paredzētās itāļu valodas vietā notika tikai puse šo lekciju, jo mēs bijām pārāk maz. Lai gūtu priekšstatu, cik tad ir maz, pastāstīšu kā tas ir parasti. Kopumā mēs itāļu valodas iesācēju grupā esam 7 studenti – divas vācietes, turks, portugālis, 2 somietes un es. Somietes uz lekcijām nenāk, esmu viņas redzējusi tikai vienu reizi itāļu valodas lekcijās, bet tā arī nevienam īsti nav skaidrs vai viņas ir samaksājušas par to naudiņas, grib/negrib, patīk/nepatīk un kāpēc nenāk. Vienu no viņām sauc Vanna... khihi. Arī viņas dzīvo kojās, esmu satikusi viņas te daudzas reizes, mēs dažreiz parunājamies, dažreiz vienkārši sasveicināmies, bet par itāļu valodu neesam runājušas. Rezultātā, es varētu būt vienīgais savienojošais elements, ķēdes posms, kas viestu skaidrību sakarībā – itāļu valoda & somietes... piedošan. Kā gadījies, kā ne, mēs vairāk vai mazāk regulāri esam 5 studenti šajās lekcijās, ja atminamies gadījumu ar somietēm. (: Bet nu, bija sanācis tā, ka Lieldienu brīvdienās daļa no mūsu grupas devās mājās – uz savām Vācijām un Portugālēm – patiesībā, Laura (DE) un Jesus (PT) tikai aizbrauca, tātad uz lekcijām mēs varētu būt 3 nācēji – es, Līzbete (DE) un Onurs (TR). Iekavās ir piederības jeb valstu abreviatūras, bet kopumā ceru, ka spējat izsekot līdzi notikumu straujajai gaitai. (: joks, protams. Bet turku pupa nenāk uz lekcijām un tad nu... vispār, trešdien es biju VIENA PATI!!! Nu, labi, tāda ekskluzīva privātstunda turpinājās tikai 5 minūtes, kad ieradās Līzbete. Tik un tā, arī divatā sanāca diezgan privātstunda un lekciju neņēmām visu, bet tikai pusi. Žēl, ka nebija citi, bet arī forši un ļoti noderīgi mums. Pēc mazās itāļu valodas man bija sarunāta tikšanās ar angļu valodas pasniedzēju, par kuru biju dzirdējusi trakumstāstus no kursabiedriem. Satiku, parunājos par savu angļu valodas eksāmenu un izrādās, nemaz tika nešpetna viņa nav un arī ar angļu valodas eksāmenu man viss forši nokārtosies! (: Izgāju no fakultātes un kaut kas sagrieza vēderu mazliet otrādi... khmm, iespējams, nepareizi to noformulēju, bet bija tāda mazās laimītes sajūtiņa – mazie prieka taurentiņi/taurenīši vēderā! (: Pēc tam vēl aizgāju uz Erasmus offisu, nokārtoju tur visas dokumentu lietas līdz galam un saņēmu ieteikumu vairs neuztraukties, mierīgi čunčināt uz priekšu, cītīgi mācīties un vēl arī to, ka man visas papīru lietas kārtībā! Tas iepriecina! Ai, pēc tam pa dienu vēl uz 3 stundiņām nosnaudos, pēc tam traki nolēkājos sporta zālē, tad jau vakariņš un nogurumiņš atkal klāt...
Ceturtdiena, šodiena... iespējams, esat pamanījuši, ka neesmu bijusi uz augstskolas lekcijām Asīzē. Par iemeslu tam ir tas, ka... man nav lekciju! Vai tas tā ir labi, vai ne gluži – grūti spriest, vai man tāpēc ir vairāk brīva laika – ne-e! Un lekcijas nebūs arī nākamajā nedēļā, tad nu man daudz vairāk laiks tam....gada projektam. Šodien atkal itāļu valodā mēs bijām divatā ar Līzbeti, bet ir forši, visu var daudz labāk saprast, pat, ja ar 5.reizi nesaprotu, man tiek atkārtoti paskaidrots līdz saprotu, kas gan nenotiek pārāk bieži, jo es visu vienmēr labi saprotu! (: Pēc itāļu valodas, kas šoreiz nebija pusi laika, bet gan pilnu lekcijas laiku, tātad no 11 – 14, devos pusdienās, pēc tam uz pastu, lai nosūtītu lielu vēstuli (A4 formātā) uz ViA, ar saviem nokārtotajiem, parakstītajiem dokumentiem. Ai, pēc tam neko daudz jau nedarīju, atkal aizgāju uz tām pilatēm, tad nu tagad, tikai ap 8iem vakarā, ierados kojās, bet tā ir gandrīz katru dienu.
Rītdien vai sestdien ir plāniņš aizlaist pavasara iepirkšanās tūrītē – uz Florenci vai tāpat Perudžas veikalus vēlreiz izskatīt, jo laiks kļūst arvien siltāks (ap 20 grādiem) un mans apģērbs arvien nepiemērotāks – pa karstu, pa kaaaarstu man jau kļūst! Tāda doma ir, tad jau manīs kā būs rīt.... ja labs laiciņš, tad viss var labi sanākt! (:
Pavasara sauli aiz loga un sirdīs!
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru