59.diena
Ir pirmdiena, atkal sākusies jauna nedēļa, laiks burvīgs, saulīte spīd un kokiem jau plaukst lapas! Iedvesmojoši!
Un tomēr, viss, pietiek spēlēt datorspēles... jā, es esmu aizrāvusies ar visādām fermām, akvārijiem un kafejnīcām – spēlēm internetā – kas radītas tā, lai patērētu arvien vairāk mana laika... Slikti. Tajā pašā laikā, piemēram, pagājušajā nedēļā biju praktiski uz visām lekcijām, 4 dienas/reizes biju sporta zālē, piektdien un sestdien pa ballītei un svētdien kārtīga atpūta. Lai arī ir tās spēlītes, tik un tā izdaru vairāk vai mazāk tik, cik biju plānojusi!
Šodien Itālijā reģionālās vēlēšanas, daudz kur brīvdiena un tāpēc arī man lekcija nenotiek, sanāk pa pusei brīvs... no rīta biju palēkāt sporta zālē kopā ar omēm, kuras izskatās pārsteidzoši labi! Jā, ar omēm, jo kurš gan cits pirmdienas rītā plkst.10:30 varētu būt sporta zālē?!
Pēcpusdienā aizgāju uz Ekonomikas fakultāti, lai satiktu savu koordinatori. Līdz rītdienai jāiesniedz Learning Agreement, kas būtu jāparaksta abām pusēm – gan manai, gan viesaugstskolai...satiku viņu, uz ko pat nebiju cerējusi, jo viņas oficiālās konsultācijas ir rītvakar. Pēc tam izrādījās, ka viņa nemaz rīt nebūs, tā, ka tas veiksmīgi. Bet cits gan nekas diez ko veiksmīgi neiznāca... Patiesībā, diemžēl jāsaka, ka šobrīd esmu diezgan bezpalīdzīgi dusmīga. Kā jau citās dusmīguma reizēs, arī šodien nopirku lielu un garšīgu saldējumu, tas kaut kā nomierina, pazūd dusmīgums, bet iestājas pārdomu pilns bezpalīdzīgums jeb besis. Lieta tāda, ka viņa atteicās parakstīt manas kursu izmaiņas, jo „nedrīkst taču mainīt visus kursus!!!”, kaut gan es nemainu visus, bet daudzus tikai atmetu. Un atmetu tāpēc, ka man nav vajadzīgi tik daudzi kredītpunkti, daudzu kursu lekcijas notiek vienlaicīgi un, runāsim atklāti, nav vēlēšanās iet uz citām lekcijām, kuras nesaprotu, kuras man nekādi nebūs vajadzīgas Latvijā un Vidzemes augstskolā, turklāt vēl pēc tam uztraukties par to kā nokārtot eksāmenus, ja pat par šiem diviem man jau ir kreņķis. Un tagad es nesaprotu, ko man darīt, kā to nokārtot, vai es vispār varu sazināties ar ViA, ja ir tās Lieldienu brīvdienas un tamlīdzīgi.
Mani mazliet pārņem kreņķi...sāku uztraukties par to, cik man tomēr te viss ir iespējams un cik tas viss beigās būs labi. Tas par mācībām. Atkal mazliet iekšēja panika un viss nav tik labi, kā gribētos...
Pārējais viss ir super! (:
Miss L.
Ir pirmdiena, atkal sākusies jauna nedēļa, laiks burvīgs, saulīte spīd un kokiem jau plaukst lapas! Iedvesmojoši!
Un tomēr, viss, pietiek spēlēt datorspēles... jā, es esmu aizrāvusies ar visādām fermām, akvārijiem un kafejnīcām – spēlēm internetā – kas radītas tā, lai patērētu arvien vairāk mana laika... Slikti. Tajā pašā laikā, piemēram, pagājušajā nedēļā biju praktiski uz visām lekcijām, 4 dienas/reizes biju sporta zālē, piektdien un sestdien pa ballītei un svētdien kārtīga atpūta. Lai arī ir tās spēlītes, tik un tā izdaru vairāk vai mazāk tik, cik biju plānojusi!
Šodien Itālijā reģionālās vēlēšanas, daudz kur brīvdiena un tāpēc arī man lekcija nenotiek, sanāk pa pusei brīvs... no rīta biju palēkāt sporta zālē kopā ar omēm, kuras izskatās pārsteidzoši labi! Jā, ar omēm, jo kurš gan cits pirmdienas rītā plkst.10:30 varētu būt sporta zālē?!
Pēcpusdienā aizgāju uz Ekonomikas fakultāti, lai satiktu savu koordinatori. Līdz rītdienai jāiesniedz Learning Agreement, kas būtu jāparaksta abām pusēm – gan manai, gan viesaugstskolai...satiku viņu, uz ko pat nebiju cerējusi, jo viņas oficiālās konsultācijas ir rītvakar. Pēc tam izrādījās, ka viņa nemaz rīt nebūs, tā, ka tas veiksmīgi. Bet cits gan nekas diez ko veiksmīgi neiznāca... Patiesībā, diemžēl jāsaka, ka šobrīd esmu diezgan bezpalīdzīgi dusmīga. Kā jau citās dusmīguma reizēs, arī šodien nopirku lielu un garšīgu saldējumu, tas kaut kā nomierina, pazūd dusmīgums, bet iestājas pārdomu pilns bezpalīdzīgums jeb besis. Lieta tāda, ka viņa atteicās parakstīt manas kursu izmaiņas, jo „nedrīkst taču mainīt visus kursus!!!”, kaut gan es nemainu visus, bet daudzus tikai atmetu. Un atmetu tāpēc, ka man nav vajadzīgi tik daudzi kredītpunkti, daudzu kursu lekcijas notiek vienlaicīgi un, runāsim atklāti, nav vēlēšanās iet uz citām lekcijām, kuras nesaprotu, kuras man nekādi nebūs vajadzīgas Latvijā un Vidzemes augstskolā, turklāt vēl pēc tam uztraukties par to kā nokārtot eksāmenus, ja pat par šiem diviem man jau ir kreņķis. Un tagad es nesaprotu, ko man darīt, kā to nokārtot, vai es vispār varu sazināties ar ViA, ja ir tās Lieldienu brīvdienas un tamlīdzīgi.
Mani mazliet pārņem kreņķi...sāku uztraukties par to, cik man tomēr te viss ir iespējams un cik tas viss beigās būs labi. Tas par mācībām. Atkal mazliet iekšēja panika un viss nav tik labi, kā gribētos...
Pārējais viss ir super! (:
Miss L.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru