trešdiena, 2010. gada 31. marts

61.diena


Apsveicu sevi un jūs ar precīzi 2 mēnešiem Itālijā! (:
Ir 61.diena, trešdiena un marta pēdējā diena arīdzan.

Nu ko, visādi man ir gājis un tā viennozīmīgi un jautājumu :”Kā tad Tev tur iet?” parasti atbildēt nevaru. Viegli nav, bet arī slikti nav, kaut kā jau kuļos uz priekšu, dažbrīd šķiet, ka neko nevar paspēt, citreiz atkal laiks atliku likām.

Kas šobrīd ir aktuāli?
1) noteikti svarīgākais ir Learning Agreement jautājums. Šodien aizfaksēju uz ViA, tie ir saņēmuši, jāgaida, kad parakstīs un atsūtīs atpakaļ uz Perudžas Erasmus ofisu, tad jāskatās, lai mana trakā koordinatore to arī apstiprina un tad jau viss būs labi, jo... svarīgi ir lai visi mani šeit iegūtie kredītpunkti tiku akceptēti abās augstskolās, lai visi tie akadēmiskie jautājumi būtu nokārtoti. Pagaidām vēl nav, tāpēc turu bēdu par to, bet būs labi, vienmēr jau beigās ir viss kārtībā!

2) aktuālā lieta ir koju jautājumi – viens no tiem ir vispārēja istabiņu sienu krāsošana, kas notiks aprīļa pirmajās nedēļās, nav gan zināms, kurā datumā tieši kuru istabiņu, bet atnāks te onkuļi, nokrāsos un ies mājās... kā mums un kur mums tikmēr palikt? Nav īsti zināms, jo nezinām jau uz cik ilgu laiku viņi tās mūsu istabas okupēs – varbūt dažas stundas, varbūt visa diena... Vēl viens koju jautājums ir sildierīce. Jā, to mums konfiscēja, jo neesot gana ugunsdroša (kur nu vēl drošāku?!), bet tas jau nebūtu nekas traks, ja vien arī ēdnīca mums netiktu atņemta uz kādu laiku. Tā būs slēgta vien dažas dienas Lieldienās un tomēr, ja nav sildierīces un nav arī īsti skaidrs par citām ēdināšanas iespējām pilsēta (tb to darba laiku Lieldienās), tad šis jautājums kļūst diezgan nozīmīgs. Kaut gan vienmēr jau var ņammāt maizes un maizītes, un jogurtus un konservus utt.

3) aktuālā lieta ir angļu valoda. Esmu ierakstījusi savā mācību līgumā, ka mācīšos angļu valodu, turklāt par to grasos saņemt vismaz 6 ECTS (sanāk kādi 4 kredītpunkti), bet no angļu valodas pasniedzējas ir totāla ignorance, lai neteiktu vairāk. Un tomēr, šis jautājums arī bez visas pasniedzējas var veiksmīgi nokārtoties, jādomā tikai labas domiņas...nē, arī, bet vēl šodien savā valodu centrā noskaidroju, ka tur arī varu to eksāmenu nokārtot un punktus saņemt, ja vien tā pasniedzēja pēc tam to apstiprina un paraksta. (:

4) GP. Punkts. Nekādu komentāru, Lieldienas un vēl pēc tam saspringts darbs pie tā, pie kā būtu bijis jāstrādā visu gadu, ok, pusgada darbu jau esmu paveikusi, bet tagad pāris nedēļas, lai paveiktu otra pusgada daļu... ghrrr. Vajag tikai sākt, tad jau aizies....

5) gribu mājās.

6) pavasaris. Tas gan galīgi nav nekādu kreņķu iemesls, tā ir tīrā laime, iedvesma un prieks! Novēlu to jums arī visiem! Mums te viss sāk zaļot, pa dienu silts un saulains... nu, tikai kāda vēja brāzma, bet kopumā laiciņš šodien fooorš!

7) laivu brauciens. Gribu saorganizēt saviem draugiem laivu braucienu kādā vasaras brīdī Latvijā, bet par to man ar Ingu un Māri laikam jārunā... khmm. Kā?


8) veiksmes jums jūsu darbiņos! ..un man manos! (:

Miss L.

pirmdiena, 2010. gada 29. marts

59.diena

59.diena
Ir pirmdiena, atkal sākusies jauna nedēļa, laiks burvīgs, saulīte spīd un kokiem jau plaukst lapas! Iedvesmojoši!
Un tomēr, viss, pietiek spēlēt datorspēles... jā, es esmu aizrāvusies ar visādām fermām, akvārijiem un kafejnīcām – spēlēm internetā – kas radītas tā, lai patērētu arvien vairāk mana laika... Slikti. Tajā pašā laikā, piemēram, pagājušajā nedēļā biju praktiski uz visām lekcijām, 4 dienas/reizes biju sporta zālē, piektdien un sestdien pa ballītei un svētdien kārtīga atpūta. Lai arī ir tās spēlītes, tik un tā izdaru vairāk vai mazāk tik, cik biju plānojusi!
Šodien Itālijā reģionālās vēlēšanas, daudz kur brīvdiena un tāpēc arī man lekcija nenotiek, sanāk pa pusei brīvs... no rīta biju palēkāt sporta zālē kopā ar omēm, kuras izskatās pārsteidzoši labi! Jā, ar omēm, jo kurš gan cits pirmdienas rītā plkst.10:30 varētu būt sporta zālē?!

Pēcpusdienā aizgāju uz Ekonomikas fakultāti, lai satiktu savu koordinatori. Līdz rītdienai jāiesniedz Learning Agreement, kas būtu jāparaksta abām pusēm – gan manai, gan viesaugstskolai...satiku viņu, uz ko pat nebiju cerējusi, jo viņas oficiālās konsultācijas ir rītvakar. Pēc tam izrādījās, ka viņa nemaz rīt nebūs, tā, ka tas veiksmīgi. Bet cits gan nekas diez ko veiksmīgi neiznāca... Patiesībā, diemžēl jāsaka, ka šobrīd esmu diezgan bezpalīdzīgi dusmīga. Kā jau citās dusmīguma reizēs, arī šodien nopirku lielu un garšīgu saldējumu, tas kaut kā nomierina, pazūd dusmīgums, bet iestājas pārdomu pilns bezpalīdzīgums jeb besis. Lieta tāda, ka viņa atteicās parakstīt manas kursu izmaiņas, jo „nedrīkst taču mainīt visus kursus!!!”, kaut gan es nemainu visus, bet daudzus tikai atmetu. Un atmetu tāpēc, ka man nav vajadzīgi tik daudzi kredītpunkti, daudzu kursu lekcijas notiek vienlaicīgi un, runāsim atklāti, nav vēlēšanās iet uz citām lekcijām, kuras nesaprotu, kuras man nekādi nebūs vajadzīgas Latvijā un Vidzemes augstskolā, turklāt vēl pēc tam uztraukties par to kā nokārtot eksāmenus, ja pat par šiem diviem man jau ir kreņķis. Un tagad es nesaprotu, ko man darīt, kā to nokārtot, vai es vispār varu sazināties ar ViA, ja ir tās Lieldienu brīvdienas un tamlīdzīgi.

Mani mazliet pārņem kreņķi...sāku uztraukties par to, cik man tomēr te viss ir iespējams un cik tas viss beigās būs labi. Tas par mācībām. Atkal mazliet iekšēja panika un viss nav tik labi, kā gribētos...

Pārējais viss ir super! (:

Miss L.

58.diena

58.diena. Pēcdzimšanas diena... 28.marts, svētdiena.
Šorīt domāju: „...cik labi, ka vakar nopirku minerālūdeni!”. Heh... nebija, nebija šodien tik grūti vai kaut kā smagi, tikai ļoti nāca pusmiegs – tas ir no tiem, kad it kā varētu celties, bet varētu arī pagulēt, ja izvēlas otro variantu, tad pēc kādas stundiņas atkal nonāk šīs pašas izvēles priekšā un tad atkal uz kādu stundu snauda. Un tad ar visu to pulksteņu pārgriešanu, nogulēju līdz 12tiem, tad vieniem un beidzot ap 2iem piecēlos. Bet vakar bija laba ballīte! Iesākumā abas ar Sāru satikāmies centrā, sēdējām uz centrālajām kāpnēm, no kurām var redzēt gan skaisto strūklaku, gan galveno ielu, kur ar katru brīdi kļuva pilnāka ar cilvēkiem, kas arī bauda diezgan silto un skaisto sestdienas vakar/nakti. Tā mēs sēdējām, dzērām Martini Asti un ēdām zemenes... nu, skaisti! (: Pēc pāris stundām, kad deguni jau bija mazliet nosaluši, šampanietis tukšs un zemes beigušās, aizgājām uz Rock Castle, kas ir tāds klubs/bārs ar mūra velvēm, nepopsīgu mūziku un tur ir forši! (: Tur mazliet padejojām, paklausījāmies kaut kādas jaunās grupas uzstāšanos, iepazināmies ar milāniešiem, kas bija saģērbušies kā Maikli Džeksoni, jo svētdien uzstāšanās tamlīdzīgā koncertā vai konkursā tepat Perudžā, biedējošais rožu pārdevējs man uzdāvināja rozi, bet šoreiz tā patiešām bija dāvana, pozitīva atmosfēra, noslēgumā gājām pēc nakts kruasāniem un tad jau uz kojām... Tā ap kādiem 3-4iem devos pie miera. Sajūta laba, ballīte forša un dzimšanas diena pietiekami izdevusies! (:

Paldies par daudzajiem sirsnīgajiem apsveikumiem! (: Savāda šogad dzimšanas diena, bet tāpēc ne sliktāka kā citas!

Skaistu pavasari! (:

Miss L.

sestdiena, 2010. gada 27. marts

57.diena



























































Tas jums sveiciens no manis un manas dabas! :)

Miss L.

otrdiena, 2010. gada 23. marts

53.diena

53.diena.
Jau pienākusi otrdiena, ir 23.marts.
Gribētos uzrakstīt par visu un daudz, bet, ja viss jau vienreiz izstāstīts skaipā, ja mazliet trūkst iedvesmas, ja mazliet nogurums, tad gari teksti izpaliek un to vietu veiksmīgi ieņem „mazie, lakoniskie un kodolīgie”, kas rada nelielu ieskatu tajā, kā tad man te iet un par to kā ir!

Ja tā kopumā, tad vispār jau man te labi iet! Cītīgi eju uz visādām sporta zāles lēkāšanām un dancošanām, šajā sakarā jāsaka, ka jūtu gan rezultātu, gan aizrāvienu, gan vēlmi turpināt! (:
Esmu radījusi labu augsni attiecībām ar Kristīni (to latviešu meiteni). Nu labi, nevarētu teikt, ka tieši es to radīju, bet bez manis jau nu noteikti tas nebūtu noticis! Esam forši parunājušās, tādā veidā esmu uzzinājusi daudz noderīgas informācijas gan no akadēmiskā, gan praktiskā viedokļa. Tagad ir laba sajūta par to un vairs nav kreņķu un bailes no viņas... (:
Mums Latvijā ir tāds sauklis, ko pārsvarā lieto ceļu satiksmē, bet te es to bieži pie sevis atkārtoju, pārsvarā kā secinājumu... „Ir labi būt labam!” Un tas tiešām tā ir! Ja es no rīta esmu bijusi uz visām lekcijām, esmu saņēmusi un atbildējusi uz svarīgiem e-pastiem, bijusi uz sporta zāli, neesmu pārtērējusies un jūtos labi, tad ir laba padarīta darbiņa sajūta, patiesībā ir tāds iekšējs miers, nekas nerada trauksmes. Pašam prieks un mute smaida! (:
Pagājušajā nedēļas nogalē gan manu iekšējo mieru par regulāru nemieru ēdnīcā, gaiteņos un istabiņā padarīja viens traki uzbāzīgs tunisietis! Nācās sākt slēgt durvis ciet, neatbildēt uz telefona zvaniem un visādi citādi izvairīties no viņa. Šodien klusums, mazliet atkal parādās mieriņš.

Šodien pēc lekcijām kursa Sāra mani uzaicināja pie sevis uz kafiju, viņa dzīvo Asīzē, īrē dzīvokli kopā ar vēl citām studentēm, viena pat no Skotijas! Pēc ilgiem laikiem atkal braucu mašīnā – no fakultātes līdz viņas dzīvoklim. Pavadījām tur kādu stundiņu vai vairāk, pēc tam viņa mani aizvizināja līdz stacijai.
Secinājumi.
1. Skotiem ir savāds akcents angļu valodā.
2. Man ir amerikāņu akcents.. arī angļu valodā.
3. Sārai ir kanādiešu akcents.
4. Mēs visi esam baigie akcentu eksperti.
5. Pēc 2 mēnešiem Itālijā mana itāļu valoda ir pat ļoti laba, priekš tik īsa laika.
6. Man patīk, ka mani vizina mašīnā.
7. 5 kafijas dienā tomēr ir mazliet par daudz.
8. Man ir beigusies tēja.
9. Šodien bija karsts laiks, bet itāļiem tas joprojām ir pārāk auksts.
9.1. No tā izrietošais pagaidu secinājums – viņiem nekad nebūs karsti, ja nu vienīgi jūlijā!!!
10. Stacijas rajons vakara stundās nav drošs.
11. Man sāk negaršot zivis... jeb lieliskās jūras veltes.

Izskatot secinājumus, rodas secinājums, ka šie secinājumi nav un nevar būt radušies vienlaicīgi un vienvietīgi – tb vienā vietā un tomēr tā ir noticis, pārsteidzoši, vai ne?!

Jauku jums dienu, mani labie!
Miss L.

svētdiena, 2010. gada 21. marts

51.siena viena diena piena


51.diena. Svētdiena.
Šis būs stāsts par dzīvnieciņiem.
Viss sākās jau aizvakar, kad pa sporta zāli pastaigājās suns. Ne pārāk liels, bet ļoti spalvains suns, nē, šoreiz nav runa par femīnajām sugas pārstāvēm (dažkārt tā tiek dēvētas sievietes), bet tieši par suņiem kā dzīvniekiem kopumā. Jā, pa sporta zāli pastaigājās suns un tas nebūt nebija kas īpašs vai neierasts. Īstenībā jau suņi te ir visur, ja nesatiec aci pret aci, tad redzi to atstātos ziņojumus uz ielām. Saimniekus tie izved ārā agrās rīta un vēlākās vakara stundās, tad tie padara savus netīros darbiņus, izkustina kājas un dodas atpakaļ uz mājām, kas, visbiežāk, ir mazi centra dzīvoklīši. Par to gan žēl.

Stāsts turpinājās vakar, kad ap pusdienlaiku devos, protams, pusdienās, heh, kur gan citur Itālijā ap šo laiku varētu doties...ja neskaita pusdienas snaudu. Pārmaiņas pēc pusdienoju koju pirmā stāva ēdnīcā...jociņš. Un atgadījums ar dzīvnieciņiem sākas neilgu brīdi pēc tam, kad biju apsēdusies pie galda. Proti, pie netālu esošā galda sēdošais ārzemju puisis (runāja angļu mēlē) atrada savos salātos (koši zaļajos un pavasarīgajos) mazmazītiņu gliemezīti. Nu, par mazmazītiņu to nosaukt būtu nepieklājīgi, jo redzēju to no pāris metru attāluma, bet man ir laba redze, tā, ka var būt bijis visādi, un gliemezītis arī tas gluži nebija, visticamāk gliemis... protams, tas, uz salātlapas sēdošs, neko ļaunu nedomādams, tika atrādīts vai visai ēdnīcai, pavāriem un visiem citiem interesentiem, it sevišķi jau tiem, kas, gluži kā es, tobrīd grasījās tieši ēst līdzīgus salātus, gan bez viņa draugiem... Rezultātā, pat šodien joprojām ēdu salātus ar īpašu piesardzību un uzmanību! Ir arī labā puse šim atgadījumam – salāti ir pietiekoši dabīgi, lai, domājams, arī tikpat dabīgs, gliemezītis gribētu tos ēst! (:

Noslēgumā mazs pastāsts par šīrīta aktivitātēm vannistabā. Tas būs stāsts par vienu ļoti drosmīgu Lauru, jo nav jau svarīgi, ko viņa patiesībā paveica, bet gan tas, uz ko viņa bija spējīga un ko bija gatava darīt! Šī rīta vannistabā (vannas istaba tā pati, tomēr to mainīja kāds mazs, bet savā ziņā arī liels elements) bija notikušas pārmaiņas, tā vairs neizskatījās tāda kādu to biju atstājusi vakar vakarā. Vai bija atvērts poda vāks? Nē! Vai tualetes papīrs bija izmētāts pa visu telpu un izrullēts pilnībā? Nē! Vai logs bija atsprādzis pa nakti vaļā??? Nē! Pa izlietni pastaigājās.... ZIRNĪTIS!!! Nu labi, sāka pastaigāties viņš tikai pēc nelielas piebikstīšanas. Un te nu radās iekšēja diskusija starp manu māņticīgo un „man nepatīk zirnīši!!!” Es. Pēc daudzām dziļām ieelpām un izelpām, joprojām nekustīga, es pieņēmu lēmumu – jāiet pēc kaut kāda liela papīra, kas to zina, varbūt pat avīzes!!! Bet avīzes man nebija, tāpēc nācās ņemt talkā Florences karti. Jā, tas bija brīdis, kad zirnītis (arī zināms kā zirneklis) sakustējās, tas nebija liels, ne lielāks par vidēja izmēra nagu, bet sprinģoja pa izlietni meklēdams vislabāko veidu kā izbēgt no baisajām Florences ielām... es savukārt viņu mēģināju uzvilināt uz milzu (priekš viņa) lapas ar vislabākajiem nodomiem. Stāsts beidzās dramatiski, neieslīgstot sīkumos, zirnītis netīšām par labāko izeju izvēlējās notekcauruli un aizgāja draudzēties ar tiem, ko rāda Domestos reklāmās... man žēl. Es vēl kādu stundu netecināju ūdeni pa krānu, cerībā, ka ir cerība...




Šodien viss, manu mazo draudziņ, rīt, vai arī citreiz, būs atkal jauni stāsti...

Miss L.

sestdiena, 2010. gada 20. marts

50.diena

50. diena... 50.diena?! apaļš cipars! (:

Un tātad.. ir sestdiena. Sumināti visi ar pirmo oficiālo pavasara dienu! Vai nav skaisti?! Rīgā esot saulains.. Valmierā mazliet apmācies, tāpat Perudžā – silts, bet apmācies.

Pēc vakardienas iedvesmojošā sporta zāles apmeklējumu, nolēmu arī šodien turp aizdoties un izmantot otro bezmaksas apmeklējumu. Biju plānojusi iet uz 11:00, kad sākas kaut kas, kas nosaukts par Total Body... droši vien kaut kāda traka aerobika. Lai nu kā, man tas diemžēl neizdevās, jo autobuss neatnāca... un, ai, gāju atpakaļ uz kojām. Kojās pie dežuranta pasludināju sev veļas dienu, 20 centi un no 16 – 18 manas drēbītes kļūst tīras, tīras! Aizgāju līdz istabiņai, kad sapratu, ka tomēr gribu gan šodien uz zāli aizbraukt, lai arī nekas konkrēts tur nav paredzēts. Izdomāju, ka aiziešu tikai uz trenažieriem. Sacīts/domāts – darīts! Lecu nākamajā busiņā un jau pēc mirkļā biju tur. Un atkal jau viss man patika, cilvēki saulaini, starojoši, atsaucīgi un draudzīgi... pēdējo es šeit (IT) novērtēju visvairāk. Vēl kas bija interesanti, jau no rīta tas sporta klubs bija mani uzaicinājis draudzēties Facebookā!!! Lūk, tas ir individuāla pieeja. Aizgāju uz trenažieru zāli, kur šodien ar mani ņēmās trenere, kā vienu aktivitāti pabeidzu, eju pie viņas un viņa mani nosūta uz nākamo. Šodien bija grūtāk, mazliet vairāk slodzes kājām, mazliet vairāk rokām un ar stundu pilnīgi pietika. Baigi interesanti, ka viņiem tur katram ir tādi kā čipi, es gan nezinu kā ir citur, bet katram trenažierim ir tāda vieta, kur to čipu iespraust un tad tas, ko un cik ilgi tu tur dari, saglabājas atmiņā. Turklāt, katram arī uz rokas ir specializēta programma, kas sastāv no daudzām lapā, kur rakstīts – cik un kādi vingrinājumi ir jāizpilda katru reizi. Tad tu kaut ko padaries, aizej ar to savu čipu uz lielo sistēmas datoru, kur tiek doti tālākie norādījumi vai kas tamlīdzīgs... bet tas ir kā digitāls privātais treneris. Diezgan advancēti! Tas laikam man arī tā būs, kad būšu nokārtojusi visas abonementu lietas. Šobrīd man vēl ir viena bezmaksas reize un treneri ar mani paši runā, tā, ka par to vēl nedomāju.
Šodien pēc vakardienas praktiski nekas nesāpēja, tb kā parasti pēc tāda veida aktivitāšu atsākšanas, tomēr šodien pēc trenažieriem jau gandrīz uzreiz jutu plecus un rokas, tas labi, vai ne?

Pēc tam diezgan pēc plāniņa atpakaļ uz kojām, pusdienas. Pēc neilga brīža ir jānoskrien uz veļmašīnu, jāsaliek drēbes, bet pēc tam ir plāniņš nopietni ķerties klāt GP... cik ļoti un kā tas izdosies, par to vēl grūti spriest. Par to droši vien vēlāk...

*ieraksti blogos kļūst arvien īsāki?!


Miss L.

49.diena

49.diena, piektdiena.

Paskat, jau 19.marts. Patiesībā jau tas laiks sāk skriet arvien ātrāk un ātrāk... no vienas puses labi, otras atkal mazliet žēl. Piektdienas jau kādu laiku ir brīvdienas. Ir jauki, ka 3 brīvas dienas pēc kārtas sanāk, ir vairāk laiks visādām citām izdarībām – domāt par GP, ilgāk no rītiem pagulēt, paklaiņot apkārt un vienkārši atpūsties.

Un paskat, šodien atkal diena ir burvīga! Laiks silts (+16), saulains un tas ļoti, ļoti iedvesmo! Šodien ir veikalu diena, nu, patiesībā aizbraucu tikai uz pārtikas un sporta preču veikalu, bet ar to jau bija gana. Pārtikas veikals bija vitāli nepieciešams, jo Rankas rudzu rupjā ir jau ar atpakaļ ejošu termiņu un manā rīcībā nav ne sviesta, ne siera, ar ko to apēst. Tas par pārtikas veikalu. Vēl biju uz sporta preču veikalu un nopirku burvīgas sudraboti rozā (izklausās trakāk nekā izskatās) Nike sporta čības tikai par 55 eur....sen gan nebiju tādas pirkusi, bet tik un tā šķiet, ka lētāk nekā Latvijā. Nu, tās nav gluži čības, bet gan normāli, parasti sporta apavi! (: Par to lielais prieciņš un tālāk iedvesmas pilna devos atpakaļ uz kojām - pusdienās. Pārkopēju ārsta zīmi/atļauju no e-pasta uz flashu, par to paldies mammai, un biju gatava vakarā doties ielās! Nu labi, ne gluži ielās...

Pienāca pēcpusdienvakars un devos. Tātad... kas man īsti no tā visa sanāca!? Biju jau pirms tam aizgājusi uz ne pārāk tālo (netālu no stacijas) sporta klubu, kur man visko apskaidroja par abonementiem, maksām, iespējām un visādiem kursiem, ko tur visu var darīties. Sapriecājos, sapriecājos, bet nezināju vai gribu jau uzreiz maksāt visu to lielo naudiņu, tāpēc jauka dāma recepcijā man piešķīra kuponu, ar ko 3 reizes varu bez maksas izmēģināt visu kā man patīk un vai es to gribu. Tas sanāk principā 3 dienas – jebkurā laikā un uz jebkuru aktivitāti. Tad nu šodien devos izmantot pirmo no 3 reizēm, ar nodomu apmeklēt tādu pasākumu, kas saucas Copro Libero (brīvais ķermenis vai kaut kā tā), pirms tam gan dažas dokumentu lietas, ieskaitot ārsta zīmes un līgumus, tāpēc ierados laicīgi. Tas treniņš sākās tikai 18:30, pēc dokumentu lietām vēl bija palikusi kāda stunda. Jaukā dāma man visu izrādīja, ar visādiem treneriem iepazīstināja un, lai man lieki nebūtu jāgaida, aizveda uz trenažieru zāli, kur piešķīra man treneri, kurš tad man tālāk palīdzēja manās gaitās. Patiesībā viņš mani uzsēdināja uz viena trenažiera, pateica, kas un cik ilgi jādara, kad to pabeidzu, tad uz nākamā un tā stundas garumā biju iekustinājusi praktiski visus muskulīšus. Tas bija forši! Tad jau bija pienācis laiks tai Corpo Libero aktivitātei, līdz kurai viņš arī mani pavadīja, iepazīstināja ar nākamo treneri un tad tik sākās... mūzika uz pilnu klapi, zāle pilna ar sievietēm un dažiem vīriešiem un visi kustās līdzi trenerei. Ar hantelēm, paklājiņiem un arī bez tiem nolēkājām veselu stundu! Priekš pirmās reizes... viegli nebija, bet man patika! (:

Pēc tam jau atpakaļ uz kojām, vakariņas... jā, izsalkums pēc tādas izkustēšanās liek par sevi manīt!

Eh, dzēru apelsīnu sulu, skatījos seriāliņu un priecājos par dzīvi!

Kaut kā tā... līdz vēlākam! (:

Miss L.

ceturtdiena, 2010. gada 18. marts

48.diena

48.diena – 18.marts – ceturtdiena – un tā...

Ir ceturtdiena. Šodien atkal spoži spīdēja saulīte, laiks burvīgs, ap 16 grādiem, silts un bez lieka vēja... Itāļu valoda sākās tikai 11tos, tāpēc krietna miega deva nāca tikai par labu... ai, tik un tā nospiedu modinātāju un iesnaudos mazliet ekstra. Grrr, uzvilku savus jaunos spilgti fuksijkrāsas puszābaciņus un droši soļoju uz lekcijām. Un tomēr atļaušos atkal un atkal apgalvot, ka nav muļķīgi simt reizes pārģērbties un taisīties ilgi līdz atrodi savu īsto dienas ģērbu, ja vien tas liek justies labāk, pārliecinātāk, harmoniskāk un smukāk! Tā ir! Tādēļ vien šodien pastaigājos krietnu gabaliņu virs zemes! Un atkal bija laba diena! Nez vai tas pavasaris vai jaunas vēsmas garderobē, kas tā iedvesmo, bet man patīk tas viss kopā...

Tas tā, par šmotkām. Runājot par akadēmiskākām lietām, itāļu valodas lekcijas, no kurām aizskrēju mazliet ātrāk projām, lai paspētu uz vilcienu, ekonomiskas viesnīcvadības lekcijas Asīzē, no kurām aizskrēju mazliet ātrāk projām, pēc tam steigšus ar vilcienu atpakaļ, lai paspētu uz filmu, ko rīko tā ārzemnieku augstskola, kurā man visu februāri bija itāļu valoda. Itāļu filma, senas augstskola aulā, ar projektoru uz sienas un ar ļoti labu skaņu. Filmas nosaukums ir „Alla luce del sole”, kas varētu būt tulkojams kā Saules gaisma vai kas tāds... par reliģiju, mafiju un itāļiem. Filma laba, tikai mazliet pietrūka cerētās kompānijas, bet tas nekas, varbūt un gan jau citreiz. ;)

Turpinu kārtot lietas, lai sanāktu tas, par ko iepriekš runāju, jā, joprojām, mazs noslēpums... kad izdosies, tad pastāstīšu! (:

Pagaidām pabaidām viss! (:

Ci vediamo!

Miss L.

trešdiena, 2010. gada 17. marts

47.diena

47.diena jeb 7.nedēļas vidus, jeb 17.marts – trešdiena.

Šodien jūtos iedvesmota, varbūt tāpēc, ka spoži spīdēja saulīte un varēja nepārtraukti pa brīvu uzņemt D vitamīnu atliku likām, iespējams, to derētu nosaukt par ieDvesmas vitamīnu?!

Uzzināju, ka man tiek piešķirts „erasmus aizsargs”, kas nozīmē, ka budžeta vieta ViA saglabājas arī uz rudens semestri, bet pēc tam, tik ļoti vajadzīgajai, stimulējošajai un noderīgajai stresa devai, par nākamā gada pavasara semestra budžeta vietu gan nāksies pacīnīties... tas priecīgi, viens mazs kreņķis nost. Galvenais nosacījums esot sekmīgi nokārtot visus eksāmenus šeit, nu, tas der!

Tagad zinu, ka arī puspavasara sesija eksistē – aprīlī gaidāmi pāris eksāmeni.
Pieteicos uz jau citu angļu valodu, tad jau manīs, ko pasniedzēja man par to teiks – vai drīkstu kārtot eksāmenu ar tikai 50% apmeklējumu vai, labākajā gadījumā, 100% neapmeklējumu. Bet tā te notiek, ir iespējams vienkārši ierasties uz eksāmenu, tik pirms tam jānoskaidro, kas tieši jāzina, kas jāizlasa un jāiemācās! Ja lekciju grafiks neļauj apmeklēt kārotās lekcijas, tad tā ir laba iespēja.

Un vispār, šodien bija ļoti laba diena, visu laiku prieciņš staigāja līdzi! Un es arī daudz staigāju, aizstaigāju pat no kojām līdz stacijai (tas ir tālu)!!! Aizstaigāju no centra līdz kojām (tas ir ne tik tālu), pat nepieļaujot domu par autobusu šādos laikapstākļos.

Nopirku ļoti priecīgas krellītes! (:
[bil
dē gan krāsas pablāvas..]

Šodien spēru pirmo soli laika saīsināšanai, pašsajūtas uzlabošanai un veselīgākai dzīvei, bet par to citreiz... cerams, ka izdosies kā esmu izdomājusies un sadomājusies, un sacerējusies!

Jauku dienu jums arī!

Miss L.




otrdiena, 2010. gada 16. marts

46.diena

16.marts, otrdiena.
46.diena un daudzas, daudzas pirms tam...

Lai atsāktu bija jāpaskatās atpakaļ, mazliet jāiedvesmojas no citiem un tad var atkal turpināt/sākt no jauna... [par blogu un ne tikai]

Daudz kas labs noticis pa šo laiku. Marčiks bija pie manis, kopā pavadījām lieliskas 10+4dienas, bijām Eiropas augstākajā ūdenskritumā, bijām Florencē, bijām vienkārši piekalti pie datora ekrāna, skatoties jaunatklātu, priekš manis, seriālu, bijām arī „neko nedarām?” vilnī un daudzos, daudzos vilcienos turp un atpakaļ...bet galvenais – bijām kopā. Un jo tālāk, jo trakāk...gribas un pievelk arvien vairāk!

Biju arī mājās. Uz divām pilnām un divām nepilnām dieniņām. Visādas banknotāru lietas, daudz sniega un sastrēgumu tā dēļ, arī daudz sajūtas. Pirmā doma Rīgas lidostā bija „gribu atpakaļ uz Itāliju”, sasteigti un negaidīti bija aiztikt uz mājām, gribējās, lai ir tā, ka „aawwh, šitās vecās takas un vietas”, gribējās, lai ir tāda nostaļģija (kas, cita starpā, latīniski arī nozīmē – ilgas pēc mājām), lai ir kaut kas, kas ir stipri izmainījies, bet tādas sajūtas nebija...tāpēc arī tāda pirmā doma. Lai nu kā, šodienas doma jebšu pēdējā pirms iekāpšanas lidmašīnā bija tieši tāda pati tikai pretēja „gribu atpakaļ uz mājām”... Nezinu, cik veselīgi ir tā mazliet pamētāties, ja sāc, tad līdz galam, ne? Un tomēr, tas bija to vērts, tas bija mīļi un tas bija vajadzīgi!
Paldies tiem, kurus satiku, paldies par sapratni tiem, kurus nesanāca satikt!

Tagad atkal esmu Perudžā, kojās, istabiņā...un ir atgriešanās sajūta. Atgriešanās sajūta ir daudz mierīgāka par „tikko ierašanās” sajūtu, labāka. Un tomēr daudz kreņķu ar skolām – Gada projekts ViA, visādi kredītpunkti un eksāmeni aprīlī Perudžā... daudz neskaidra un maz skaidra. Ai, gan būs labi!

Liels nogurums.
Itālijas ritenis atkal sākt griezties un pa to atkal jāsāk skriet. Tāda ir sajūta.

Līdz rītam, mani labie!

Miss L.

P.S. Agn, pārlasot šo, saprotu, ka Tava bloga izlasīšana pirms sava uzrakstīšanas, ir diezgan ietekmējoša (stilistika).

otrdiena, 2010. gada 2. marts

31.diena

31.dienā (otrdienā) Laura jau spēj izlemt, kurp doties un kurp ne, spēj izvēlēties īsto autobusu + vilcienu, un tikai vakarā uzzina, ka autobusu abonementu kartes der arī braukšanai uz Asīzi un katrreiz nav nepieciešams iegādāties biļeti... bāaaa.

Vēl viņa uzzina, ka tomēr brauciens uz Latviju notiek un kopā ar savu mīļoto brauks mājās... uz dažām dienām gan, bet tomēr. Paldies tētim par biļetēm!!! (:

Apavu veikalā joprojām nav nekas apburoši derošs un plānotā iepirkšanās mazliet izgāžas... gribētos saskaņot nākamos zābaciņus ar nākamo trenci, bet tā kā nav ne viens, ne otrs, neko nopirkt neizdodas, bet ar kaut ko vismaz ir jāsāk! Trencis centrā maksā 79.90 eur (ok, tas ir UnitedColorsOfBeneton), bet citos veikalos vispār vēl nekā tāda nav... ai, jābrauc uz Zaru, uz lielo lielveikalu...bet tam vajag daudz laika, kas man diemžēl nav.

Pirmā lekcija pie otrā pasniedzēja...diezgan interesanti, par viesnīcām Itālijā, to vadību un mārketingu, tikai neko daudz nesapratu...nu, praktiski neko.

Biju izdomājusi lielisku laika plānošanas plāniņu, ja man būtu ViA vajadzīgi tikai 15 kredītpunkti, bet vajag 20 un tas visu ļoooti sarežģī...jo tad man sanāktu katru dienu ļoti labi uz visu paspēt, tomēr šobrīd tas vis tā nav.

Rītdien pirmā itāļu valodas stunda, gaidu ar nepacietību, bet tas ir ļoti tālu...

Ok, šodien es čīkstu... bet vakar vakarā bija grūtāk... sadomājos par tiem visiem kursiem, kur nevaru visu paspēt un to, ka esmu viena pati...tb, ka man neviens īsti nevar palīdzēt un izlemt manā vietā – ko un kā izvēlēties... visi tikai mani sūta no viena pie otra un es apjūku un neko nesaprotu... uz brīdi. Te ir jāsaņemas, visu laiku jāsaņemas, jo čīkstēšana tāpat pilnīgi neko nemaina. Eh, labi vismaz, ka varu pačīkstēt te... (:

A Luizei šodien vārda diena! (:

*...vēl tikai viena dieniņa..!!!

Uz redzēšanos...

Miss L.

pirmdiena, 2010. gada 1. marts

30.diena

30.diena – pirmdiena, jaunas nedēļas sākums!

Šodien visādas svarīgas lietas jāpadara – jāaiznes atpakaļ zābaki, jāaiziet uz Adisu biroju par ēšanas karti, tad vēl uz Erasmus ofisu par mācību un studentu karti, tad vēl jāsamaksā par itāļu valodas kursiem, tad vēl uz 2 lekcijām Asīzē jāpaspēj...

Diena vienkārši fantastiski saulaina un skaista, tik karsts kā vasarā, mierīgi var staigāt tikai džemperītī!!! Mmm...patīk! Tikai no 3dienas sola nejaukāku laiku...

Jau 10tos biju centrā, kaut gan ap to laiku nekas vēl īsti (man vajadzīgais) nav atvērts. Centrā netīšām satiku čehu meitenes (viena no manas grupas - jau pazīstama), kuras arī gāja uz Erasmus biroju, lai pēc tam ietu un tās ēšanas lietas varētu nokārtot...biju domājusi, ka vispirms uz adisu, tad erasmus, bet viņas teica, ka viss otrādi jādara...ok. Tikai adisu birojs sāk darbu 9os, erasmus birojs 11tos, bet abi ir slēgti 13tos, tātad vienlaicīgi. Vēl stunda bija jāgaida līdz erasmus birojam, tāpēc pa to laiku aiznesu zābakus, kur man pateica, ka jāpagaida pusstunda, kad atnāks vadītājs un pateiks, ko ar viņiem darīt. Aizgāju nokopēt pasi, gribēju arī nofočēties tādām kā pases bildēm, jo visām tām studentu kartēm utt. man vajadzēs bildes, bet viss vēl bija slēgts!
Pēc tam sagaidīju, kad erasmus birojs būs atvērts, tur satiku atkal čehu meitenes, viņas un vēl daudzi citi gaidīja rindā, arī tie, kas tikai šodien atbraukuši, visi pie vienas Paulas, kas tur visu kūrē... Trakums! Kad beidzot pie viņas tiku, izrādījās, ka man vajag bildes (tā jau domāju), lai varētu dabūt studentu karti, ar ko tālāk iet uz ēšanas/dzīvošanas biroju, bet karti dabūšot tikai pēc bildēm, bet vismaz pārējās skolas lietas esmu nokārtojusi. Norunājām, ka aiziešu nofotografēties, pēc tam atnākšu atpakaļ un būs man karte! Tā arī izdarīju, bet foto puiši man teica, ka jāpagaida pusstunda, jo viņiem kaut kas ar to bilžmašīnu neesot kārtībā... nu, labi, pa to laiku līdz zābakiem aizgāju, tur man teica, ka viss kārtībā, es varot pa tām pašām naudiņām izvēlēties citus, vēlāk arī izrakstīja tādu lapu, kur rakstīts, ka varu izvēlēties 3 mēnešu laikā, forši! Aizgāju atpakaļ pie bildēm, man bija palikusi pusstunda līdz erasmus un adisu biroju slēgšanai... bet bildes vēl nācās pagaidīt, jo mašīna joprojām nestrādājot tā kā vajadzētu...pfff. Pa to laiku man pa brīvu pārbaudīja redzi, jo tas ir ne tikai fotoaparātu un visādu objektīvu veikals, bet arī briļļu un optikas pasākums, izrādās, par to gan īpaši nešaubījos, mana redze ir „perfetto”!!! Par to prieks! Līdz to biroju slēgšanai palikušas 15minūtes....bildes dabūju, končas par gaidīšanu arī un no 6 eur arī par to šķīros...sālīti. Līdz savai studentu apliecībai arī tiku, tikai uz ēšana biroju nepaspēju, tāpēc tas paliek uz rītdienu vai pēc tam...khmm. Tagad palicis laiks tikai tikt līdz stacijai un uz Asīzes vilcienu! Minūti minūtē arī to paspēju, līdz fakultātei arī, un uz lekciju arī!
Pirms lekcijas piegāju pie pasniedzēja, iepazīstināju ar sevi, viņš tāds ļoti laipns un atsaucīgs bija, stāstīja kaut ko itāliski, bet nu kontekstu sapratu – viss kārtībā! Divas lekcijas ekonomikā un vadībā... vai kaut kā tā. Stāstīja par konkurenci, tirgus noslogojumu, rādīja formulas kaut kādas...nu, daļu sapratu, daļu ne. Par to neesot jāuztraucas, tā man teica jauniepazītā Sāra – kursabiedrene! Es vispār tam kursam diezgan interesanta likos, jo vienīgā no erasmus...pagaidām laikam. Viņa teica, ka pat viņi neko daudz nesaprotot, tāpēc man jau nu galīgi neesot jāuztraucas... (: Kopumā man patika, tikai nezinu, cik tur būs ekonomikas teorijas un cik interesantu lietu!? Cilvēki arī draudzīgi un kursā esot kādi 2 vai 3 spāņi, tā ka neesmu vienīgā ārzemniece! Šodien gan bija 2 kursi kopā, rītā tikšos ar dažiem no šiem kursā par viesnīcu un restorānu vadību...
Pēc lekcijas paspēju atpakaļ uz vilcienu, par kuru domāju, ka noteikti nepaspēšu! Ļoti priecīgi!
Tagad kojās...būs pašgatavotas diezgan ātras vakariņas un rīt traka diena... 2reiz jābrauc uz Asīzi, ja darīšu tā kā varētu nevis tā, kā gribētos...

Baci tutti!


Miss L.