94.diena...jau! Ir pirmdiena, jaunas nedēļas sākums, kopumā varētu teikt, ka diezgan labs sākums. 3.maijs.
Atskatoties secinu, ka sāku rakstīt arvien mazāk. Vai tas nozīmētu, ka mana ikdiena un svētku reizes kļūst interesantākas (šeit domāts: laiku paņemošākas)?! Nu, tā viennozīmīgi nemaz nevar spriest, jo tāda mazā dirnoņa sanāk tikai pa kādai svētdienai, bet pārējo laiku kaut ko jau daros un darbojos.
Ai, visādi ir bijis, daudz kas noticis... BEIDZOT tika pabeigts milzu laiku paņemošais Gada projekts (vairākas diena pēc kārtas pa 13 produktīvām stundām pie datora). Pabeigusi pirmo īsto versiju, devos to izprintēt, tas gan maksāja man diezgan, bet bija to vērts, jo, pēc 59 lapu pārlasīšanas, atradu ne mazums neuzmanības kļūdu, tās veiksmīgi tika izlabotas un darbiņš laicīgi nodots. Tagad tikai aizstāvības runa un prezentācija jāsagatavo, kas šķiet mazākais, tāda maza astīte. Runājot par astītēm, uzreiz nāk prātā ķirzakas... jā, tās te ir atmodušās un, ja mums Latvijā ir vardes, tad te ir ķirzaciņas, kas rušinās zem pērnajām lapām un lien saulītē sildīties. Un ne tikai Perudžā... kopā ar Māri aizbraucām uz Isola Maggiore (Galvenā sala), tā atrodas Trasimeno ezerā, kas ir 3. vai 4.lielākais Itālijā. Lai tur nokļūtu, jābrauc vispirms ar vilcienu mazliet vairāk par pusstundu, tad no piestātnes ar nelielu prāmi uz salu. Un laiks, eh, tas bija burvīgs! Saulīte spīdēja un atspīdēja ezera ūdenī, skaisti! Pati sala maziņa, 20 minūtēs var apiet apkārt, tur brīvi pastaigājas trusīši, ķirzaciņas un fazāni!!! Diezgan interesanta vide, iekārtota arī mazai salai atbilstoša mazā tūrisma infrastruktūra, kas ļāva pietiekoši viegli orientēties.
Vēl šajā laikā ir izveidojies daudz ciešāks kontakts ar čehu meiteni, ar kuru jau februārī mācījāmies itāļu valodas kursos – Katrīnu. Viņa studē medicīnu un iziet praksi Perudžas slimnīcā. Pēc pāris mūsu pasēdēšanām picērijās un arī brīvākā dabā (pilsētas centrā ir lielas kāpnes, uz kurām siltos vakaros sapulcējas ļoti daudz jauniešu, lieki piebilst, ka alkohola lietošana publiskās vietās ir atļauta), viņa mani uzaicināja uz savas 25.dzimšanas dienas mazu svinēšanu viņas kojās, kas atrodas otrā pilsētas pusē. Viņas un manas kojas gan vieno viens G1 autobuss, kas satiksmi manāmi atvieglo. Mans vakars tur sākās ar supergaršīgu zemeņu torti, turpinājās ar šampanieti un noslēdzās ar 6 medicīnas studentēm, viņu medicīnas sarunām, negaidītu jautrību un...bija forši! Ar pēdējo autobusu tiku uz savām kojām, kaut gan tur arī man tika piedāvātas naktsmājas, savā gultiņā, lai cik tā čīkstoša un brakšķoša būtu, tomēr ir labāk... Tā man forši gāja, rītvakar atkal satiksimies un iesim vakariņās abas uz Vidusjūras restorānu-picēriju, solās būt jauki! (:
Šodien atsāku nopietni apmeklēt lekcijas un sporta zāli, kas kādu brīdi veidos manu mazo ikdieniņu. Ai, lai arī citi varbūt nesaskata atšķirību, man tomēr šķiet, ka tās visas lēkāšanas (lasīt: aerobikas) un trenažieru zāles man nāk par labu gan iekšēji, gan ārēji! Lūk, tā! Un arī lekcijas, protams... arī lekcijas. Heh... runājot par skolu, šodien bija diezgan interesanta lekcija, kuru mums novadīja lektors, kas esot arī Asīzes mērs, tikai lekcija nebija par tūrismu Asīze vai ko tādu, bet diezgan konkrēts viesnīcu biznesa praktiskās puses ieskats – autostāvvietu izveide pie viesnīcām, apgaismojums, restorāni un to virtuves, visas svarīgās daļas, kas tajās ietilpst, to plāni utt. Turklāt viņš to stāstīja pietiekoši skaidrā, lēnā itāļu valodā, atkārtoja vismaz 2 reizes un pēc katras tēmas veica kopsavilkumu – man tas nozīmē pilnīgu izpratni par tēmu! (: Ekonomikas lekcijas, gan diez ko interesantas nebija, jo pastāvēja ne tikai tēmas un izpratnes, bet arī valodas barjera... eh, gan jau!
No Asīzes uz vilcienu kopā ar Kristīni skrējām, kopā braucām un vēlāk arī vakariņojām pie viena galda. Īstenībā arī šis kontakts uzlabojas un ir tāda laba sajūta par to!
Un vēl jau arī Roma...mmm. Daudz saules un karstuma (+27), daudz ievērojamu vietu un ēku, un, kas pats galvenais, - daudz mīlestības un romantikas...
Jauns kaķītis mājās...arī tas jauki.
Un vēl tikai 6 nedēļiņas.
Uz tikšanos!
Miss L.